॥ श्रीकृष्णाय नमः ॥ · Established 3 October 1968 · Hansi, Haryana

700 verses · 18 chapters · 4 speakers
Every verse, findable.
The whole Gita in one list — by chapter, by who is speaking, and by the Sanskrit words the verse actually uses. Each line opens the verse in full.
A verse is listed here under a word when its Sanskrit contains that word. That is a fact about the text, not a reading of it — the Gita speaks about detachment in places that never say saṅga. Where the Trust has written about a verse, its chapter page says so and links to the theme.
- 1.1Dhritarashtraधर्मक्षेत्रे कुरुक्षेत्रे समवेता युयुत्सवः ।dharmakṣetre kurukṣetre samavetā yuyutsavaḥ
- 1.2Sanjayaदृष्ट्वा तु पाण्डवानीकं व्यूढं दुर्योधनस्तदा ।dṛṣṭvā tu pāṇḍavānīkaṁ vyūḍhaṁ duryodhanastadā
- 1.3Sanjayaपश्यैतां पाण्डुपुत्राणामाचार्य महतीं चमूम् ।paśyaitāṁ pāṇḍuputrāṇāmācārya mahatīṁ camūm
- 1.4Sanjayaअत्र शूरा महेष्वासा भीमार्जुनसमा युधि ।atra śūrā maheṣvāsā bhīmārjunasamā yudhi
- 1.5Sanjayaधृष्टकेतुश्चेकितानः काशिराजश्च वीर्यवान् ।dhṛṣṭaketuścekitānaḥ kāśirājaśca vīryavān
- 1.6Sanjayaयुधामन्युश्च विक्रान्त उत्तमौजाश्च वीर्यवान् ।yudhāmanyuśca vikrānta uttamaujāśca vīryavān
- 1.7Sanjayaअस्माकं तु विशिष्टा ये तान्निबोध द्विजोत्तम ।asmākaṁ tu viśiṣṭā ye tānnibodha dvijottama
- 1.8Sanjayaभवान्भीष्मश्च कर्णश्च कृपश्च समितिञ्जयः ।bhavānbhīṣmaśca karṇaśca kṛpaśca samitiñjayaḥ
- 1.9Sanjayaअन्ये च बहवः शूरा मदर्थे त्यक्तजीविताः ।anye ca bahavaḥ śūrā madarthe tyaktajīvitāḥ
- 1.10Sanjayaअपर्याप्तं तदस्माकं बलं भीष्माभिरक्षितम् ।aparyāptaṁ tadasmākaṁ balaṁ bhīṣmābhirakṣitam
- 1.11Sanjayaअयनेषु च सर्वेषु यथाभागमवस्थिताः ।ayaneṣu ca sarveṣu yathābhāgamavasthitāḥ
- 1.12Sanjayaतस्य सञ्जनयन्हर्षं कुरुवृद्धः पितामहः ।tasya sañjanayanharṣaṁ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ
- 1.13Sanjayaततः शङ्खाश्च भेर्यश्च पणवानकगोमुखाः ।tataḥ śaṅkhāśca bheryaśca paṇavānakagomukhāḥ
- 1.14Sanjayaततः श्वेतैर्हयैर्युक्ते महति स्यन्दने स्थितौ ।tataḥ śvetairhayairyukte mahati syandane sthitau
- 1.15Sanjayaपाञ्चजन्यं हृषीकेशो देवदत्तं धनञ्जयः ।pāñcajanyaṁ hṛṣīkeśo devadattaṁ dhanañjayaḥ
- 1.16Sanjayaअनन्तविजयं राजा कुन्तीपुत्रो युधिष्ठिरः ।anantavijayaṁ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ
- 1.17Sanjayaकाश्यश्च परमेष्वासः शिखण्डी च महारथः ।kāśyaśca parameṣvāsaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ
- 1.18Sanjayaद्रुपदो द्रौपदेयाश्च सर्वशः पृथिवीपते ।drupado draupadeyāśca sarvaśaḥ pṛthivīpate
- 1.19Sanjayaस घोषो धार्तराष्ट्राणां हृदयानि व्यदारयत् ।sa ghoṣo dhārtarāṣṭrāṇāṁ hṛdayāni vyadārayat
- 1.20Sanjayaअथ व्यवस्थितान्दृष्ट्वा धार्तराष्ट्रान्कपिध्वजः ।atha vyavasthitāndṛṣṭvā dhārtarāṣṭrānkapidhvajaḥ
- 1.21Arjunaसेनयोरुभयोर्मध्ये रथं स्थापय मेऽच्युत ॥senayorubhayormadhye rathaṁ sthāpaya me’cyuta
- 1.22Arjunaयावदेतान्निरीक्षेऽहं योद्धुकामानवस्थितान् ।yāvadetānnirīkṣe’haṁ yoddhukāmānavasthitān
- 1.23Arjunaयोत्स्यमानानवेक्षेऽहं य एतेऽत्र समागताः ।yotsyamānānavekṣe’haṁ ya ete’tra samāgatāḥ
- 1.24Sanjayaएवमुक्तो हृषीकेशो गुडाकेशेन भारत ।evamukto hṛṣīkeśo guḍākeśena bhārata
- 1.25Sanjayaभीष्मद्रोणप्रमुखतः सर्वेषां च महीक्षिताम् ।bhīṣmadroṇapramukhataḥ sarveṣāṁ ca mahīkṣitām
- 1.26Sanjayaतत्रापश्यत्स्थितान्पार्थः पितॄनथ पितामहान् ।tatrāpaśyatsthitānpārthaḥ pitṝnatha pitāmahān
- 1.27Sanjayaश्वशुरान्सुहृदश्चैव सेनयोरुभयोरपि ।śvaśurānsuhṛdaścaiva senayorubhayorapi
- 1.28Arjunaदृष्ट्वेमं स्वजनं कृष्ण युयुत्सुं समुपस्थितम् ॥dṛṣṭvemaṁ svajanaṁ kṛṣṇa yuyutsuṁ samupasthitam
- 1.29Arjunaसीदन्ति मम गात्राणि मुखं च परिशुष्यति ।sīdanti mama gātrāṇi mukhaṁ ca pariśuṣyati
- 1.30Arjunaगाण्डीवं स्रंसते हस्तात्त्वक्चैव परिदह्यते ।gāṇḍīvaṁ sraṁsate hastāttvakcaiva paridahyate
- 1.31Arjunaनिमित्तानि च पश्यामि विपरीतानि केशव ।nimittāni ca paśyāmi viparītāni keśava
- 1.32Arjunaन काङ्क्षे विजयं कृष्ण न च राज्यं सुखानि च ।na kāṅkṣe vijayaṁ kṛṣṇa na ca rājyaṁ sukhāni ca
- 1.33Arjunaयेषामर्थे काङ्क्षितं नो राज्यं भोगाः सुखानि च ।yeṣāmarthe kāṅkṣitaṁ no rājyaṁ bhogāḥ sukhāni ca
- 1.34Arjunaआचार्याः पितरः पुत्रास्तथैव च पितामहाः ।ācāryāḥ pitaraḥ putrāstathaiva ca pitāmahāḥ
- 1.35Arjunaएतान्न हन्तुमिच्छामि घ्नतोऽपि मधुसूदन ।etānna hantumicchāmi ghnato’pi madhusūdana
- 1.36Arjunaनिहत्य धार्तराष्ट्रान्नः का प्रीतिः स्याज्जनार्दन ।nihatya dhārtarāṣṭrānnaḥ kā prītiḥ syājjanārdana
- 1.37Arjunaतस्मान्नार्हा वयं हन्तुं धार्तराष्ट्रान्स्वबान्धवान् ।tasmānnārhā vayaṁ hantuṁ dhārtarāṣṭrānsvabāndhavān
- 1.38Arjunaयद्यप्येते न पश्यन्ति लोभोपहतचेतसः ।yadyapyete na paśyanti lobhopahatacetasaḥ
- 1.39Arjunaकथं न ज्ञेयमस्माभिः पापादस्मान्निवर्तितुम् ।kathaṁ na jñeyamasmābhiḥ pāpādasmānnivartitum
- 1.40Arjunaकुलक्षये प्रणश्यन्ति कुलधर्माः सनातनाः ।kulakṣaye praṇaśyanti kuladharmāḥ sanātanāḥ
- 1.41Arjunaअधर्माभिभवात्कृष्ण प्रदुष्यन्ति कुलस्त्रियः ।adharmābhibhavātkṛṣṇa praduṣyanti kulastriyaḥ
- 1.42Arjunaसङ्करो नरकायैव कुलघ्नानां कुलस्य च ।saṅkaro narakāyaiva kulaghnānāṁ kulasya ca
- 1.43Arjunaदोषैरेतैः कुलघ्नानां वर्णसङ्करकारकैः ।doṣairetaiḥ kulaghnānāṁ varṇasaṅkarakārakaiḥ
- 1.44Arjunaउत्सन्नकुलधर्माणां मनुष्याणां जनार्दन ।utsannakuladharmāṇāṁ manuṣyāṇāṁ janārdana
- 1.45Arjunaअहो बत महत्पापं कर्तुं व्यवसिता वयम् ।aho bata mahatpāpaṁ kartuṁ vyavasitā vayam
- 1.46Arjunaयदि मामप्रतीकारमशस्त्रं शस्त्रपाणयः ।yadi māmapratīkāramaśastraṁ śastrapāṇayaḥ
- 1.47Sanjayaएवमुक्त्वार्जुनः सङ्ख्ये रथोपस्थ उपाविशत् ।evamuktvārjunaḥ saṅkhye rathopastha upāviśat
- 2.1Sanjayaतं तथा कृपयाविष्टमश्रुपूर्णाकुलेक्षणम् ।taṁ tathā kṛpayāviṣṭamaśrupūrṇākulekṣaṇam
- 2.2Shri Krishnaकुतस्त्वा कश्मलमिदं विषमे समुपस्थितम् ।kutastvā kaśmalamidaṁ viṣame samupasthitam
- 2.3Shri Krishnaक्लैब्यं मा स्म गमः पार्थ नैतत्त्वय्युपपद्यते ।klaibyaṁ mā sma gamaḥ pārtha naitattvayyupapadyate
- 2.4Arjunaकथं भीष्ममहं सङ्ख्ये द्रोणं च मधुसूदन ।kathaṁ bhīṣmamahaṁ saṅkhye droṇaṁ ca madhusūdana
- 2.5Arjunaगुरूनहत्वा हि महानुभावान्gurūnahatvā hi mahānubhāvān
- 2.6Arjunaन चैतद्विद्मः कतरन्नो गरीयोna caitadvidmaḥ kataranno garīyo
- 2.7Arjunaकार्पण्यदोषोपहतस्वभावःkārpaṇyadoṣopahatasvabhāvaḥ
- 2.8Arjunaन हि प्रपश्यामि ममापनुद्याद्na hi prapaśyāmi mamāpanudyād
- 2.9Sanjayaएवमुक्त्वा हृषीकेशं गुडाकेशः परन्तप ।evamuktvā hṛṣīkeśaṁ guḍākeśaḥ parantapa
- 2.10Sanjayaतमुवाच हृषीकेशः प्रहसन्निव भारत ।tamuvāca hṛṣīkeśaḥ prahasanniva bhārata
- 2.11Shri Krishnaअशोच्यानन्वशोचस्त्वं प्रज्ञावादांश्च भाषसे ।aśocyānanvaśocastvaṁ prajñāvādāṁśca bhāṣase
- 2.12Shri Krishnaन त्वेवाहं जातु नासं न त्वं नेमे जनाधिपाः ।na tvevāhaṁ jātu nāsaṁ na tvaṁ neme janādhipāḥ
- 2.13Shri Krishnaदेहिनोऽस्मिन्यथा देहे कौमारं यौवनं जरा ।dehino’sminyathā dehe kaumāraṁ yauvanaṁ jarā
- 2.14Shri Krishnaमात्रास्पर्शास्तु कौन्तेय शीतोष्णसुखदुःखदाः ।mātrāsparśāstu kaunteya śītoṣṇasukhaduḥkhadāḥ
- 2.15Shri Krishnaयं हि न व्यथयन्त्येते पुरुषं पुरुषर्षभ ।yaṁ hi na vyathayantyete puruṣaṁ puruṣarṣabha
- 2.16Shri Krishnaनासतो विद्यते भावो नाभावो विद्यते सतः ।nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ
- 2.17Shri Krishnaअविनाशि तु तद्विद्धि येन सर्वमिदं ततम् ।avināśi tu tadviddhi yena sarvamidaṁ tatam
- 2.18Shri Krishnaअन्तवन्त इमे देहा नित्यस्योक्ताः शरीरिणः ।antavanta ime dehā nityasyoktāḥ śarīriṇaḥ
- 2.19Shri Krishnaय एनं वेत्ति हन्तारं यश्चैनं मन्यते हतम् ।ya enaṁ vetti hantāraṁ yaścainaṁ manyate hatam
- 2.20Shri Krishnaन जायते म्रियते वा कदाचिन्na jāyate mriyate vā kadācin
- 2.21Shri Krishnaवेदाविनाशिनं नित्यं य एनमजमव्ययम् ।vedāvināśinaṁ nityaṁ ya enamajamavyayam
- 2.22Shri Krishnaवासांसि जीर्णानि यथा विहायvāsāṁsi jīrṇāni yathā vihāya
- 2.23Shri Krishnaनैनं छिन्दन्ति शस्त्राणि नैनं दहति पावकः ।nainaṁ chindanti śastrāṇi nainaṁ dahati pāvakaḥ
- 2.24Shri Krishnaअच्छेद्योऽयमदाह्योऽयमक्लेद्योऽशोष्य एव च ।acchedyo’yamadāhyo’yamakledyo’śoṣya eva ca
- 2.25Shri Krishnaअव्यक्तोऽयमचिन्त्योऽयमविकार्योऽयमुच्यते ।avyakto’yamacintyo’yamavikāryo’yamucyate
- 2.26Shri Krishnaअथ चैनं नित्यजातं नित्यं वा मन्यसे मृतम् ।atha cainaṁ nityajātaṁ nityaṁ vā manyase mṛtam
- 2.27Shri Krishnaजातस्य हि ध्रुवो मृत्युर्ध्रुवं जन्म मृतस्य च ।jātasya hi dhruvo mṛtyurdhruvaṁ janma mṛtasya ca
- 2.28Shri Krishnaअव्यक्तादीनि भूतानि व्यक्तमध्यानि भारत ।avyaktādīni bhūtāni vyaktamadhyāni bhārata
- 2.29Shri Krishnaआश्चर्यवत्पश्यति कश्चिदेनमाश्चर्यवद्वदति तथैव चान्यः ।āścaryavatpaśyati kaścidenamāścaryavadvadati tathaiva cānyaḥ
- 2.30Shri Krishnaदेही नित्यमवध्योऽयं देहे सर्वस्य भारत ।dehī nityamavadhyo’yaṁ dehe sarvasya bhārata
- 2.31Shri Krishnaस्वधर्ममपि चावेक्ष्य न विकम्पितुमर्हसि ।svadharmamapi cāvekṣya na vikampitumarhasi
- 2.32Shri Krishnaयदृच्छया चोपपन्नं स्वर्गद्वारमपावृतम् ।yadṛcchayā copapannaṁ svargadvāramapāvṛtam
- 2.33Shri Krishnaअथ चेत्त्वमिमं धर्म्यं सङ्ग्रामं न करिष्यसि ।atha cettvamimaṁ dharmyaṁ saṅgrāmaṁ na kariṣyasi
- 2.34Shri Krishnaअकीर्तिं चापि भूतानि कथयिष्यन्ति तेऽव्ययाम् ।akīrtiṁ cāpi bhūtāni kathayiṣyanti te’vyayām
- 2.35Shri Krishnaभयाद्रणादुपरतं मंस्यन्ते त्वां महारथाः ।bhayādraṇāduparataṁ maṁsyante tvāṁ mahārathāḥ
- 2.36Shri Krishnaअवाच्यवादांश्च बहून्वदिष्यन्ति तवाहिताः ।avācyavādāṁśca bahūnvadiṣyanti tavāhitāḥ
- 2.37Shri Krishnaहतो वा प्राप्स्यसि स्वर्गं जित्वा वा भोक्ष्यसे महीम् ।hato vā prāpsyasi svargaṁ jitvā vā bhokṣyase mahīm
- 2.38Shri Krishnaसुखदुःखे समे कृत्वा लाभालाभौ जयाजयौ ।sukhaduḥkhe same kṛtvā lābhālābhau jayājayau
- 2.39Shri Krishnaएषा तेऽभिहिता साङ्ख्ये बुद्धिर्योगे त्विमां शृणु ।eṣā te’bhihitā sāṅkhye buddhiryoge tvimāṁ śṛṇu
- 2.40Shri Krishnaनेहाभिक्रमनाशोऽस्ति प्रत्यवायो न विद्यते ।nehābhikramanāśo’sti pratyavāyo na vidyate
- 2.41Shri Krishnaव्यवसायात्मिका बुद्धिरेकेह कुरुनन्दन ।vyavasāyātmikā buddhirekeha kurunandana
- 2.42Shri Krishnaयामिमां पुष्पितां वाचं प्रवदन्त्यविपश्चितः ।yāmimāṁ puṣpitāṁ vācaṁ pravadantyavipaścitaḥ
- 2.43Shri Krishnaकामात्मानः स्वर्गपरा जन्मकर्मफलप्रदाम् ।kāmātmānaḥ svargaparā janmakarmaphalapradām
- 2.44Shri Krishnaभोगैश्वर्यप्रसक्तानां तयापहृतचेतसाम् ।bhogaiśvaryaprasaktānāṁ tayāpahṛtacetasām
- 2.45Shri Krishnaत्रैगुण्यविषया वेदा निस्त्रैगुण्यो भवार्जुन ।traiguṇyaviṣayā vedā nistraiguṇyo bhavārjuna
- 2.46Shri Krishnaयावानर्थ उदपाने सर्वतः सम्प्लुतोदके ।yāvānartha udapāne sarvataḥ samplutodake
- 2.47Shri Krishnaकर्मण्येवाधिकारस्ते मा फलेषु कदाचन ।karmaṇyevādhikāraste mā phaleṣu kadācana
- 2.48Shri Krishnaयोगस्थः कुरु कर्माणि सङ्गं त्यक्त्वा धनञ्जय ।yogasthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṁ tyaktvā dhanañjaya
- 2.49Shri Krishnaदूरेण ह्यवरं कर्म बुद्धियोगाद्धनञ्जय ।dūreṇa hyavaraṁ karma buddhiyogāddhanañjaya
- 2.50Shri Krishnaबुद्धियुक्तो जहातीह उभे सुकृतदुष्कृते ।buddhiyukto jahātīha ubhe sukṛtaduṣkṛte
- 2.51Shri Krishnaकर्मजं बुद्धियुक्ता हि फलं त्यक्त्वा मनीषिणः ।karmajaṁ buddhiyuktā hi phalaṁ tyaktvā manīṣiṇaḥ
- 2.52Shri Krishnaयदा ते मोहकलिलं बुद्धिर्व्यतितरिष्यति ।yadā te mohakalilaṁ buddhirvyatitariṣyati
- 2.53Shri Krishnaश्रुतिविप्रतिपन्ना ते यदा स्थास्यति निश्चला ।śrutivipratipannā te yadā sthāsyati niścalā
- 2.54Arjunaस्थितप्रज्ञस्य का भाषा समाधिस्थस्य केशव ।sthitaprajñasya kā bhāṣā samādhisthasya keśava
- 2.55Shri Krishnaप्रजहाति यदा कामान्सर्वान्पार्थ मनोगतान् ।prajahāti yadā kāmānsarvānpārtha manogatān
- 2.56Shri Krishnaदुःखेष्वनुद्विग्नमनाः सुखेषु विगतस्पृहः ।duḥkheṣvanudvignamanāḥ sukheṣu vigataspṛhaḥ
- 2.57Shri Krishnaयः सर्वत्रानभिस्नेहस्तत्तत्प्राप्य शुभाशुभम् ।yaḥ sarvatrānabhisnehastattatprāpya śubhāśubham
- 2.58Shri Krishnaयदा संहरते चायं कूर्मोऽङ्गानीव सर्वशः ।yadā saṁharate cāyaṁ kūrmo’ṅgānīva sarvaśaḥ
- 2.59Shri Krishnaविषया विनिवर्तन्ते निराहारस्य देहिनः ।viṣayā vinivartante nirāhārasya dehinaḥ
- 2.60Shri Krishnaयततो ह्यपि कौन्तेय पुरुषस्य विपश्चितः ।yatato hyapi kaunteya puruṣasya vipaścitaḥ
- 2.61Shri Krishnaतानि सर्वाणि संयम्य युक्त आसीत मत्परः ।tāni sarvāṇi saṁyamya yukta āsīta matparaḥ
- 2.62Shri Krishnaध्यायतो विषयान्पुंसः सङ्गस्तेषूपजायते ।dhyāyato viṣayānpuṁsaḥ saṅgasteṣūpajāyate
- 2.63Shri Krishnaक्रोधाद्भवति सम्मोहः सम्मोहात्स्मृतिविभ्रमः ।krodhādbhavati sammohaḥ sammohātsmṛtivibhramaḥ
- 2.64Shri Krishnaरागद्वेषवियुक्तैस्तु विषयानिन्द्रियैश्चरन् ।rāgadveṣaviyuktaistu viṣayānindriyaiścaran
- 2.65Shri Krishnaप्रसादे सर्वदुःखानां हानिरस्योपजायते ।prasāde sarvaduḥkhānāṁ hānirasyopajāyate
- 2.66Shri Krishnaनास्ति बुद्धिरयुक्तस्य न चायुक्तस्य भावना ।nāsti buddhirayuktasya na cāyuktasya bhāvanā
- 2.67Shri Krishnaइन्द्रियाणां हि चरतां यन्मनोऽनुविधीयते ।indriyāṇāṁ hi caratāṁ yanmano’nuvidhīyate
- 2.68Shri Krishnaतस्माद्यस्य महाबाहो निगृहीतानि सर्वशः ।tasmādyasya mahābāho nigṛhītāni sarvaśaḥ
- 2.69Shri Krishnaया निशा सर्वभूतानां तस्यां जागर्ति संयमी ।yā niśā sarvabhūtānāṁ tasyāṁ jāgarti saṁyamī
- 2.70Shri Krishnaआपूर्यमाणमचलप्रतिष्ठंāpūryamāṇamacalapratiṣṭhaṁ
- 2.71Shri Krishnaविहाय कामान्यः सर्वान्पुमांश्चरति निःस्पृहः ।vihāya kāmānyaḥ sarvānpumāṁścarati niḥspṛhaḥ
- 2.72Shri Krishnaएषा ब्राह्मी स्थितिः पार्थ नैनां प्राप्य विमुह्यति ।eṣā brāhmī sthitiḥ pārtha naināṁ prāpya vimuhyati
- 3.1Arjunaज्यायसी चेत्कर्मणस्ते मता बुद्धिर्जनार्दन ।jyāyasī cetkarmaṇaste matā buddhirjanārdana
- 3.2Arjunaव्यामिश्रेणेव वाक्येन बुद्धिं मोहयसीव मे ।vyāmiśreṇeva vākyena buddhiṁ mohayasīva me
- 3.3Shri Krishnaलोकेऽस्मिन्द्विविधा निष्ठा पुरा प्रोक्ता मयानघ ।loke’smindvividhā niṣṭhā purā proktā mayānagha
- 3.4Shri Krishnaन कर्मणामनारम्भान्नैष्कर्म्यं पुरुषोऽश्नुते ।na karmaṇāmanārambhānnaiṣkarmyaṁ puruṣo’śnute
- 3.5Shri Krishnaन हि कश्चित्क्षणमपि जातु तिष्ठत्यकर्मकृत् ।na hi kaścitkṣaṇamapi jātu tiṣṭhatyakarmakṛt
- 3.6Shri Krishnaकर्मेन्द्रियाणि संयम्य य आस्ते मनसा स्मरन् ।karmendriyāṇi saṁyamya ya āste manasā smaran
- 3.7Shri Krishnaयस्त्विन्द्रियाणि मनसा नियम्यारभतेऽर्जुन ।yastvindriyāṇi manasā niyamyārabhate’rjuna
- 3.8Shri Krishnaनियतं कुरु कर्म त्वं कर्म ज्यायो ह्यकर्मणः ।niyataṁ kuru karma tvaṁ karma jyāyo hyakarmaṇaḥ
- 3.9Shri Krishnaयज्ञार्थात्कर्मणोऽन्यत्र लोकोऽयं कर्मबन्धनः ।yajñārthātkarmaṇo’nyatra loko’yaṁ karmabandhanaḥ
- 3.10Shri Krishnaसहयज्ञाः प्रजाः सृष्ट्वा पुरोवाच प्रजापतिः ।sahayajñāḥ prajāḥ sṛṣṭvā purovāca prajāpatiḥ
- 3.11Shri Krishnaदेवान्भावयतानेन ते देवा भावयन्तु वः ।devānbhāvayatānena te devā bhāvayantu vaḥ
- 3.12Shri Krishnaइष्टान्भोगान्हि वो देवा दास्यन्ते यज्ञभाविताः ।iṣṭānbhogānhi vo devā dāsyante yajñabhāvitāḥ
- 3.13Shri Krishnaयज्ञशिष्टाशिनः सन्तो मुच्यन्ते सर्वकिल्बिषैः ।yajñaśiṣṭāśinaḥ santo mucyante sarvakilbiṣaiḥ
- 3.14Shri Krishnaअन्नाद्भवन्ति भूतानि पर्जन्यादन्नसम्भवः ।annādbhavanti bhūtāni parjanyādannasambhavaḥ
- 3.15Shri Krishnaकर्म ब्रह्मोद्भवं विद्धि ब्रह्माक्षरसमुद्भवम् ।karma brahmodbhavaṁ viddhi brahmākṣarasamudbhavam
- 3.16Shri Krishnaएवं प्रवर्तितं चक्रं नानुवर्तयतीह यः ।evaṁ pravartitaṁ cakraṁ nānuvartayatīha yaḥ
- 3.17Shri Krishnaयस्त्वात्मरतिरेव स्यादात्मतृप्तश्च मानवः ।yastvātmaratireva syādātmatṛptaśca mānavaḥ
- 3.18Shri Krishnaनैव तस्य कृतेनार्थो नाकृतेनेह कश्चन ।naiva tasya kṛtenārtho nākṛteneha kaścana
- 3.19Shri Krishnaतस्मादसक्तः सततं कार्यं कर्म समाचर ।tasmādasaktaḥ satataṁ kāryaṁ karma samācara
- 3.20Shri Krishnaकर्मणैव हि संसिद्धिमास्थिता जनकादयः ।karmaṇaiva hi saṁsiddhimāsthitā janakādayaḥ
- 3.21Shri Krishnaयद्यदाचरति श्रेष्ठस्तत्तदेवेतरो जनः ।yadyadācarati śreṣṭhastattadevetaro janaḥ
- 3.22Shri Krishnaन मे पार्थास्ति कर्तव्यं त्रिषु लोकेषु किञ्चन ।na me pārthāsti kartavyaṁ triṣu lokeṣu kiñcana
- 3.23Shri Krishnaयदि ह्यहं न वर्तेयं जातु कर्मण्यतन्द्रितः ।yadi hyahaṁ na varteyaṁ jātu karmaṇyatandritaḥ
- 3.24Shri Krishnaउत्सीदेयुरिमे लोका न कुर्यां कर्म चेदहम् ।utsīdeyurime lokā na kuryāṁ karma cedaham
- 3.25Shri Krishnaसक्ताः कर्मण्यविद्वांसो यथा कुर्वन्ति भारत ।saktāḥ karmaṇyavidvāṁso yathā kurvanti bhārata
- 3.26Shri Krishnaन बुद्धिभेदं जनयेदज्ञानां कर्मसङ्गिनाम् ।na buddhibhedaṁ janayedajñānāṁ karmasaṅginām
- 3.27Shri Krishnaप्रकृतेः क्रियमाणानि गुणैः कर्माणि सर्वशः ।prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi sarvaśaḥ
- 3.28Shri Krishnaतत्त्ववित्तु महाबाहो गुणकर्मविभागयोः ।tattvavittu mahābāho guṇakarmavibhāgayoḥ
- 3.29Shri Krishnaप्रकृतेर्गुणसम्मूढाः सज्जन्ते गुणकर्मसु ।prakṛterguṇasammūḍhāḥ sajjante guṇakarmasu
- 3.30Shri Krishnaमयि सर्वाणि कर्माणि संन्यस्याध्यात्मचेतसा ।mayi sarvāṇi karmāṇi saṁnyasyādhyātmacetasā
- 3.31Shri Krishnaये मे मतमिदं नित्यमनुतिष्ठन्ति मानवाः ।ye me matamidaṁ nityamanutiṣṭhanti mānavāḥ
- 3.32Shri Krishnaये त्वेतदभ्यसूयन्तो नानुतिष्ठन्ति मे मतम् ।ye tvetadabhyasūyanto nānutiṣṭhanti me matam
- 3.33Shri Krishnaसदृशं चेष्टते स्वस्याः प्रकृतेर्ज्ञानवानपि ।sadṛśaṁ ceṣṭate svasyāḥ prakṛterjñānavānapi
- 3.34Shri Krishnaइन्द्रियस्येन्द्रियस्यार्थे रागद्वेषौ व्यवस्थितौ ।indriyasyendriyasyārthe rāgadveṣau vyavasthitau
- 3.35Shri Krishnaश्रेयान्स्वधर्मो विगुणः परधर्मात्स्वनुष्ठितात् ।śreyānsvadharmo viguṇaḥ paradharmātsvanuṣṭhitāt
- 3.36Arjunaअथ केन प्रयुक्तोऽयं पापं चरति पूरुषः ।atha kena prayukto’yaṁ pāpaṁ carati pūruṣaḥ
- 3.37Shri Krishnaकाम एष क्रोध एष रजोगुणसमुद्भवः ।kāma eṣa krodha eṣa rajoguṇasamudbhavaḥ
- 3.38Shri Krishnaधूमेनाव्रियते वह्निर्यथादर्शो मलेन च ।dhūmenāvriyate vahniryathādarśo malena ca
- 3.39Shri Krishnaआवृतं ज्ञानमेतेन ज्ञानिनो नित्यवैरिणा ।āvṛtaṁ jñānametena jñānino nityavairiṇā
- 3.40Shri Krishnaइन्द्रियाणि मनो बुद्धिरस्याधिष्ठानमुच्यते ।indriyāṇi mano buddhirasyādhiṣṭhānamucyate
- 3.41Shri Krishnaतस्मात्त्वमिन्द्रियाण्यादौ नियम्य भरतर्षभ ।tasmāttvamindriyāṇyādau niyamya bharatarṣabha
- 3.42Shri Krishnaइन्द्रियाणि पराण्याहुरिन्द्रियेभ्यः परं मनः ।indriyāṇi parāṇyāhurindriyebhyaḥ paraṁ manaḥ
- 3.43Shri Krishnaएवं बुद्धेः परं बुद्ध्वा संस्तभ्यात्मानमात्मना ।evaṁ buddheḥ paraṁ buddhvā saṁstabhyātmānamātmanā
- 4.1Shri Krishnaइमं विवस्वते योगं प्रोक्तवानहमव्ययम् ।imaṁ vivasvate yogaṁ proktavānahamavyayam
- 4.2Shri Krishnaएवं परम्पराप्राप्तमिमं राजर्षयो विदुः ।evaṁ paramparāprāptamimaṁ rājarṣayo viduḥ
- 4.3Shri Krishnaस एवायं मया तेऽद्य योगः प्रोक्तः पुरातनः ।sa evāyaṁ mayā te’dya yogaḥ proktaḥ purātanaḥ
- 4.4Arjunaअपरं भवतो जन्म परं जन्म विवस्वतः ।aparaṁ bhavato janma paraṁ janma vivasvataḥ
- 4.5Shri Krishnaबहूनि मे व्यतीतानि जन्मानि तव चार्जुन ।bahūni me vyatītāni janmāni tava cārjuna
- 4.6Shri Krishnaअजोऽपि सन्नव्ययात्मा भूतानामीश्वरोऽपि सन् ।ajo’pi sannavyayātmā bhūtānāmīśvaro’pi san
- 4.7Shri Krishnaयदा यदा हि धर्मस्य ग्लानिर्भवति भारत ।yadā yadā hi dharmasya glānirbhavati bhārata
- 4.8Shri Krishnaपरित्राणाय साधूनां विनाशाय च दुष्कृताम् ।paritrāṇāya sādhūnāṁ vināśāya ca duṣkṛtām
- 4.9Shri Krishnaजन्म कर्म च मे दिव्यमेवं यो वेत्ति तत्त्वतः ।janma karma ca me divyamevaṁ yo vetti tattvataḥ
- 4.10Shri Krishnaवीतरागभयक्रोधा मन्मया मामुपाश्रिताः ।vītarāgabhayakrodhā manmayā māmupāśritāḥ
- 4.11Shri Krishnaये यथा मां प्रपद्यन्ते तांस्तथैव भजाम्यहम् ।ye yathā māṁ prapadyante tāṁstathaiva bhajāmyaham
- 4.12Shri Krishnaकाङ्क्षन्तः कर्मणां सिद्धिं यजन्त इह देवताः ।kāṅkṣantaḥ karmaṇāṁ siddhiṁ yajanta iha devatāḥ
- 4.13Shri Krishnaचातुर्वर्ण्यं मया सृष्टं गुणकर्मविभागशः ।cāturvarṇyaṁ mayā sṛṣṭaṁ guṇakarmavibhāgaśaḥ
- 4.14Shri Krishnaन मां कर्माणि लिम्पन्ति न मे कर्मफले स्पृहा ।na māṁ karmāṇi limpanti na me karmaphale spṛhā
- 4.15Shri Krishnaएवं ज्ञात्वा कृतं कर्म पूर्वैरपि मुमुक्षुभिः ।evaṁ jñātvā kṛtaṁ karma pūrvairapi mumukṣubhiḥ
- 4.16Shri Krishnaकिं कर्म किमकर्मेति कवयोऽप्यत्र मोहिताः ।kiṁ karma kimakarmeti kavayo’pyatra mohitāḥ
- 4.17Shri Krishnaकर्मणो ह्यपि बोद्धव्यं बोद्धव्यं च विकर्मणः ।karmaṇo hyapi boddhavyaṁ boddhavyaṁ ca vikarmaṇaḥ
- 4.18Shri Krishnaकर्मण्यकर्म यः पश्येदकर्मणि च कर्म यः ।karmaṇyakarma yaḥ paśyedakarmaṇi ca karma yaḥ
- 4.19Shri Krishnaयस्य सर्वे समारम्भाः कामसङ्कल्पवर्जिताः ।yasya sarve samārambhāḥ kāmasaṅkalpavarjitāḥ
- 4.20Shri Krishnaत्यक्त्वा कर्मफलासङ्गं नित्यतृप्तो निराश्रयः ।tyaktvā karmaphalāsaṅgaṁ nityatṛpto nirāśrayaḥ
- 4.21Shri Krishnaनिराशीर्यतचित्तात्मा त्यक्तसर्वपरिग्रहः ।nirāśīryatacittātmā tyaktasarvaparigrahaḥ
- 4.22Shri Krishnaयदृच्छालाभसन्तुष्टो द्वन्द्वातीतो विमत्सरः ।yadṛcchālābhasantuṣṭo dvandvātīto vimatsaraḥ
- 4.23Shri Krishnaगतसङ्गस्य मुक्तस्य ज्ञानावस्थितचेतसः ।gatasaṅgasya muktasya jñānāvasthitacetasaḥ
- 4.24Shri Krishnaब्रह्मार्पणं ब्रह्म हविर्ब्रह्माग्नौ ब्रह्मणा हुतम् ।brahmārpaṇaṁ brahma havirbrahmāgnau brahmaṇā hutam
- 4.25Shri Krishnaदैवमेवापरे यज्ञं योगिनः पर्युपासते ।daivamevāpare yajñaṁ yoginaḥ paryupāsate
- 4.26Shri Krishnaश्रोत्रादीनीन्द्रियाण्यन्ये संयमाग्निषु जुह्वति ।śrotrādīnīndriyāṇyanye saṁyamāgniṣu juhvati
- 4.27Shri Krishnaसर्वाणीन्द्रियकर्माणि प्राणकर्माणि चापरे ।sarvāṇīndriyakarmāṇi prāṇakarmāṇi cāpare
- 4.28Shri Krishnaद्रव्ययज्ञास्तपोयज्ञा योगयज्ञास्तथापरे ।dravyayajñāstapoyajñā yogayajñāstathāpare
- 4.29Shri Krishnaअपाने जुह्वति प्राणं प्राणेऽपानं तथापरे ।apāne juhvati prāṇaṁ prāṇe’pānaṁ tathāpare
- 4.30Shri Krishnaअपरे नियताहाराः प्राणान्प्राणेषु जुह्वति ।apare niyatāhārāḥ prāṇānprāṇeṣu juhvati
- 4.31Shri Krishnaयज्ञशिष्टामृतभुजो यान्ति ब्रह्म सनातनम् ।yajñaśiṣṭāmṛtabhujo yānti brahma sanātanam
- 4.32Shri Krishnaएवं बहुविधा यज्ञा वितता ब्रह्मणो मुखे ।evaṁ bahuvidhā yajñā vitatā brahmaṇo mukhe
- 4.33Shri Krishnaश्रेयान्द्रव्यमयाद्यज्ञाज्ज्ञानयज्ञः परन्तप ।śreyāndravyamayādyajñājjñānayajñaḥ parantapa
- 4.34Shri Krishnaतद्विद्धि प्रणिपातेन परिप्रश्नेन सेवया ।tadviddhi praṇipātena paripraśnena sevayā
- 4.35Shri Krishnaयज्ज्ञात्वा न पुनर्मोहमेवं यास्यसि पाण्डव ।yajjñātvā na punarmohamevaṁ yāsyasi pāṇḍava
- 4.36Shri Krishnaअपि चेदसि पापेभ्यः सर्वेभ्यः पापकृत्तमः ।api cedasi pāpebhyaḥ sarvebhyaḥ pāpakṛttamaḥ
- 4.37Shri Krishnaयथैधांसि समिद्धोऽग्निर्भस्मसात्कुरुतेऽर्जुन ।yathaidhāṁsi samiddho’gnirbhasmasātkurute’rjuna
- 4.38Shri Krishnaन हि ज्ञानेन सदृशं पवित्रमिह विद्यते ।na hi jñānena sadṛśaṁ pavitramiha vidyate
- 4.39Shri Krishnaश्रद्धावाँल्लभते ज्ञानं तत्परः संयतेन्द्रियः ।śraddhāvām̐llabhate jñānaṁ tatparaḥ saṁyatendriyaḥ
- 4.40Shri Krishnaअज्ञश्चाश्रद्दधानश्च संशयात्मा विनश्यति ।ajñaścāśraddadhānaśca saṁśayātmā vinaśyati
- 4.41Shri Krishnaयोगसंन्यस्तकर्माणं ज्ञानसञ्छिन्नसंशयम् ।yogasaṁnyastakarmāṇaṁ jñānasañchinnasaṁśayam
- 4.42Shri Krishnaतस्मादज्ञानसम्भूतं हृत्स्थं ज्ञानासिनात्मनः ।tasmādajñānasambhūtaṁ hṛtsthaṁ jñānāsinātmanaḥ
- 5.1Arjunaसंन्यासं कर्मणां कृष्ण पुनर्योगं च शंससि ।saṁnyāsaṁ karmaṇāṁ kṛṣṇa punaryogaṁ ca śaṁsasi
- 5.2Shri Krishnaसंन्यासः कर्मयोगश्च निःश्रेयसकरावुभौ ।saṁnyāsaḥ karmayogaśca niḥśreyasakarāvubhau
- 5.3Shri Krishnaज्ञेयः स नित्यसंन्यासी यो न द्वेष्टि न काङ्क्षति ।jñeyaḥ sa nityasaṁnyāsī yo na dveṣṭi na kāṅkṣati
- 5.4Shri Krishnaसाङ्ख्ययोगौ पृथग्बालाः प्रवदन्ति न पण्डिताः ।sāṅkhyayogau pṛthagbālāḥ pravadanti na paṇḍitāḥ
- 5.5Shri Krishnaयत्साङ्ख्यैः प्राप्यते स्थानं तद्योगैरपि गम्यते ।yatsāṅkhyaiḥ prāpyate sthānaṁ tadyogairapi gamyate
- 5.6Shri Krishnaसंन्यासस्तु महाबाहो दुःखमाप्तुमयोगतः ।saṁnyāsastu mahābāho duḥkhamāptumayogataḥ
- 5.7Shri Krishnaयोगयुक्तो विशुद्धात्मा विजितात्मा जितेन्द्रियः ।yogayukto viśuddhātmā vijitātmā jitendriyaḥ
- 5.8Shri Krishnaनैव किञ्चित्करोमीति युक्तो मन्येत तत्त्ववित् ।naiva kiñcitkaromīti yukto manyeta tattvavit
- 5.9Shri Krishnaप्रलपन्विसृजन्गृह्णन्नुन्मिषन्निमिषन्नपि ।pralapanvisṛjangṛhṇannunmiṣannimiṣannapi
- 5.10Shri Krishnaब्रह्मण्याधाय कर्माणि सङ्गं त्यक्त्वा करोति यः ।brahmaṇyādhāya karmāṇi saṅgaṁ tyaktvā karoti yaḥ
- 5.11Shri Krishnaकायेन मनसा बुद्ध्या केवलैरिन्द्रियैरपि ।kāyena manasā buddhyā kevalairindriyairapi
- 5.12Shri Krishnaयुक्तः कर्मफलं त्यक्त्वा शान्तिमाप्नोति नैष्ठिकीम् ।yuktaḥ karmaphalaṁ tyaktvā śāntimāpnoti naiṣṭhikīm
- 5.13Shri Krishnaसर्वकर्माणि मनसा संन्यस्यास्ते सुखं वशी ।sarvakarmāṇi manasā saṁnyasyāste sukhaṁ vaśī
- 5.14Shri Krishnaन कर्तृत्वं न कर्माणि लोकस्य सृजति प्रभुः ।na kartṛtvaṁ na karmāṇi lokasya sṛjati prabhuḥ
- 5.15Shri Krishnaनादत्ते कस्यचित्पापं न चैव सुकृतं विभुः ।nādatte kasyacitpāpaṁ na caiva sukṛtaṁ vibhuḥ
- 5.16Shri Krishnaज्ञानेन तु तदज्ञानं येषां नाशितमात्मनः ।jñānena tu tadajñānaṁ yeṣāṁ nāśitamātmanaḥ
- 5.17Shri Krishnaतद्बुद्धयस्तदात्मानस्तन्निष्ठास्तत्परायणाः ।tadbuddhayastadātmānastanniṣṭhāstatparāyaṇāḥ
- 5.18Shri Krishnaविद्याविनयसम्पन्ने ब्राह्मणे गवि हस्तिनि ।vidyāvinayasampanne brāhmaṇe gavi hastini
- 5.19Shri Krishnaइहैव तैर्जितः सर्गो येषां साम्ये स्थितं मनः ।ihaiva tairjitaḥ sargo yeṣāṁ sāmye sthitaṁ manaḥ
- 5.20Shri Krishnaन प्रहृष्येत्प्रियं प्राप्य नोद्विजेत्प्राप्य चाप्रियम् ।na prahṛṣyetpriyaṁ prāpya nodvijetprāpya cāpriyam
- 5.21Shri Krishnaबाह्यस्पर्शेष्वसक्तात्मा विन्दत्यात्मनि यत्सुखम् ।bāhyasparśeṣvasaktātmā vindatyātmani yatsukham
- 5.22Shri Krishnaये हि संस्पर्शजा भोगा दुःखयोनय एव ते ।ye hi saṁsparśajā bhogā duḥkhayonaya eva te
- 5.23Shri Krishnaशक्नोतीहैव यः सोढुं प्राक्शरीरविमोक्षणात् ।śaknotīhaiva yaḥ soḍhuṁ prākśarīravimokṣaṇāt
- 5.24Shri Krishnaयोऽन्तःसुखोऽन्तरारामस्तथान्तर्ज्योतिरेव यः ।yo’ntaḥsukho’ntarārāmastathāntarjyotireva yaḥ
- 5.25Shri Krishnaलभन्ते ब्रह्मनिर्वाणमृषयः क्षीणकल्मषाः ।labhante brahmanirvāṇamṛṣayaḥ kṣīṇakalmaṣāḥ
- 5.26Shri Krishnaकामक्रोधवियुक्तानां यतीनां यतचेतसाम् ।kāmakrodhaviyuktānāṁ yatīnāṁ yatacetasām
- 5.27Shri Krishnaस्पर्शान्कृत्वा बहिर्बाह्यांश्चक्षुश्चैवान्तरे भ्रुवोः ।sparśānkṛtvā bahirbāhyāṁścakṣuścaivāntare bhruvoḥ
- 5.28Shri Krishnaयतेन्द्रियमनोबुद्धिर्मुनिर्मोक्षपरायणः ।yatendriyamanobuddhirmunirmokṣaparāyaṇaḥ
- 5.29Shri Krishnaभोक्तारं यज्ञतपसां सर्वलोकमहेश्वरम् ।bhoktāraṁ yajñatapasāṁ sarvalokamaheśvaram
- 6.1Shri Krishnaअनाश्रितः कर्मफलं कार्यं कर्म करोति यः ।anāśritaḥ karmaphalaṁ kāryaṁ karma karoti yaḥ
- 6.2Shri Krishnaयं संन्यासमिति प्राहुर्योगं तं विद्धि पाण्डव ।yaṁ saṁnyāsamiti prāhuryogaṁ taṁ viddhi pāṇḍava
- 6.3Shri Krishnaआरुरुक्षोर्मुनेर्योगं कर्म कारणमुच्यते ।ārurukṣormuneryogaṁ karma kāraṇamucyate
- 6.4Shri Krishnaयदा हि नेन्द्रियार्थेषु न कर्मस्वनुषज्जते ।yadā hi nendriyārtheṣu na karmasvanuṣajjate
- 6.5Shri Krishnaउद्धरेदात्मनात्मानं नात्मानमवसादयेत् ।uddharedātmanātmānaṁ nātmānamavasādayet
- 6.6Shri Krishnaबन्धुरात्मात्मनस्तस्य येनात्मैवात्मना जितः ।bandhurātmātmanastasya yenātmaivātmanā jitaḥ
- 6.7Shri Krishnaजितात्मनः प्रशान्तस्य परमात्मा समाहितः ।jitātmanaḥ praśāntasya paramātmā samāhitaḥ
- 6.8Shri Krishnaज्ञानविज्ञानतृप्तात्मा कूटस्थो विजितेन्द्रियः ।jñānavijñānatṛptātmā kūṭastho vijitendriyaḥ
- 6.9Shri Krishnaसुहृन्मित्रार्युदासीनमध्यस्थद्वेष्यबन्धुषु ।suhṛnmitrāryudāsīnamadhyasthadveṣyabandhuṣu
- 6.10Shri Krishnaयोगी युञ्जीत सततमात्मानं रहसि स्थितः ।yogī yuñjīta satatamātmānaṁ rahasi sthitaḥ
- 6.11Shri Krishnaशुचौ देशे प्रतिष्ठाप्य स्थिरमासनमात्मनः ।śucau deśe pratiṣṭhāpya sthiramāsanamātmanaḥ
- 6.12Shri Krishnaतत्रैकाग्रं मनः कृत्वा यतचित्तेन्द्रियक्रियः ।tatraikāgraṁ manaḥ kṛtvā yatacittendriyakriyaḥ
- 6.13Shri Krishnaसमं कायशिरोग्रीवं धारयन्नचलं स्थिरः ।samaṁ kāyaśirogrīvaṁ dhārayannacalaṁ sthiraḥ
- 6.14Shri Krishnaप्रशान्तात्मा विगतभीर्ब्रह्मचारिव्रते स्थितः ।praśāntātmā vigatabhīrbrahmacārivrate sthitaḥ
- 6.15Shri Krishnaयुञ्जन्नेवं सदात्मानं योगी नियतमानसः ।yuñjannevaṁ sadātmānaṁ yogī niyatamānasaḥ
- 6.16Shri Krishnaनात्यश्नतस्तु योगोऽस्ति न चैकान्तमनश्नतः ।nātyaśnatastu yogo’sti na caikāntamanaśnataḥ
- 6.17Shri Krishnaयुक्ताहारविहारस्य युक्तचेष्टस्य कर्मसु ।yuktāhāravihārasya yuktaceṣṭasya karmasu
- 6.18Shri Krishnaयदा विनियतं चित्तमात्मन्येवावतिष्ठते ।yadā viniyataṁ cittamātmanyevāvatiṣṭhate
- 6.19Shri Krishnaयथा दीपो निवातस्थो नेङ्गते सोपमा स्मृता ।yathā dīpo nivātastho neṅgate sopamā smṛtā
- 6.20Shri Krishnaयत्रोपरमते चित्तं निरुद्धं योगसेवया ।yatroparamate cittaṁ niruddhaṁ yogasevayā
- 6.21Shri Krishnaसुखमात्यन्तिकं यत्तद्बुद्धिग्राह्यमतीन्द्रियम् ।sukhamātyantikaṁ yattadbuddhigrāhyamatīndriyam
- 6.22Shri Krishnaयं लब्ध्वा चापरं लाभं मन्यते नाधिकं ततः ।yaṁ labdhvā cāparaṁ lābhaṁ manyate nādhikaṁ tataḥ
- 6.23Shri Krishnaतं विद्याद् दुःखसंयोगवियोगं योगसञ्ज्ञितम् ।taṁ vidyād duḥkhasaṁyogaviyogaṁ yogasañjñitam
- 6.24Shri Krishnaसङ्कल्पप्रभवान्कामांस्त्यक्त्वा सर्वानशेषतः ।saṅkalpaprabhavānkāmāṁstyaktvā sarvānaśeṣataḥ
- 6.25Shri Krishnaशनैः शनैरुपरमेद्बुद्ध्या धृतिगृहीतया ।śanaiḥ śanairuparamedbuddhyā dhṛtigṛhītayā
- 6.26Shri Krishnaयतो यतो निश्चरति मनश्चञ्चलमस्थिरम् ।yato yato niścarati manaścañcalamasthiram
- 6.27Shri Krishnaप्रशान्तमनसं ह्येनं योगिनं सुखमुत्तमम् ।praśāntamanasaṁ hyenaṁ yoginaṁ sukhamuttamam
- 6.28Shri Krishnaयुञ्जन्नेवं सदात्मानं योगी विगतकल्मषः ।yuñjannevaṁ sadātmānaṁ yogī vigatakalmaṣaḥ
- 6.29Shri Krishnaसर्वभूतस्थमात्मानं सर्वभूतानि चात्मनि ।sarvabhūtasthamātmānaṁ sarvabhūtāni cātmani
- 6.30Shri Krishnaयो मां पश्यति सर्वत्र सर्वं च मयि पश्यति ।yo māṁ paśyati sarvatra sarvaṁ ca mayi paśyati
- 6.31Shri Krishnaसर्वभूतस्थितं यो मां भजत्येकत्वमास्थितः ।sarvabhūtasthitaṁ yo māṁ bhajatyekatvamāsthitaḥ
- 6.32Shri Krishnaआत्मौपम्येन सर्वत्र समं पश्यति योऽर्जुन ।ātmaupamyena sarvatra samaṁ paśyati yo’rjuna
- 6.33Arjunaयोऽयं योगस्त्वया प्रोक्तः साम्येन मधुसूदन ।yo’yaṁ yogastvayā proktaḥ sāmyena madhusūdana
- 6.34Arjunaचञ्चलं हि मनः कृष्ण प्रमाथि बलवद्दृढम् ।cañcalaṁ hi manaḥ kṛṣṇa pramāthi balavaddṛḍham
- 6.35Shri Krishnaअसंशयं महाबाहो मनो दुर्निग्रहं चलम् ।asaṁśayaṁ mahābāho mano durnigrahaṁ calam
- 6.36Shri Krishnaअसंयतात्मना योगो दुष्प्राप इति मे मतिः ।asaṁyatātmanā yogo duṣprāpa iti me matiḥ
- 6.37Arjunaअयतिः श्रद्धयोपेतो योगाच्चलितमानसः ।ayatiḥ śraddhayopeto yogāccalitamānasaḥ
- 6.38Arjunaकच्चिन्नोभयविभ्रष्टश्छिन्नाभ्रमिव नश्यति ।kaccinnobhayavibhraṣṭaśchinnābhramiva naśyati
- 6.39Arjunaएतन्मे संशयं कृष्ण छेत्तुमर्हस्यशेषतः ।etanme saṁśayaṁ kṛṣṇa chettumarhasyaśeṣataḥ
- 6.40Shri Krishnaपार्थ नैवेह नामुत्र विनाशस्तस्य विद्यते ।pārtha naiveha nāmutra vināśastasya vidyate
- 6.41Shri Krishnaप्राप्य पुण्यकृतां लोकानुषित्वा शाश्वतीः समाः ।prāpya puṇyakṛtāṁ lokānuṣitvā śāśvatīḥ samāḥ
- 6.42Shri Krishnaअथवा योगिनामेव कुले भवति धीमताम् ।athavā yogināmeva kule bhavati dhīmatām
- 6.43Shri Krishnaतत्र तं बुद्धिसंयोगं लभते पौर्वदेहिकम् ।tatra taṁ buddhisaṁyogaṁ labhate paurvadehikam
- 6.44Shri Krishnaपूर्वाभ्यासेन तेनैव ह्रियते ह्यवशोऽपि सः ।pūrvābhyāsena tenaiva hriyate hyavaśo’pi saḥ
- 6.45Shri Krishnaप्रयत्नाद्यतमानस्तु योगी संशुद्धकिल्बिषः ।prayatnādyatamānastu yogī saṁśuddhakilbiṣaḥ
- 6.46Shri Krishnaतपस्विभ्योऽधिको योगी ज्ञानिभ्योऽपि मतोऽधिकः ।tapasvibhyo’dhiko yogī jñānibhyo’pi mato’dhikaḥ
- 6.47Shri Krishnaयोगिनामपि सर्वेषां मद्गतेनान्तरात्मना ।yogināmapi sarveṣāṁ madgatenāntarātmanā
- 7.1Shri Krishnaमय्यासक्तमनाः पार्थ योगं युञ्जन्मदाश्रयः ।mayyāsaktamanāḥ pārtha yogaṁ yuñjanmadāśrayaḥ
- 7.2Shri Krishnaज्ञानं तेऽहं सविज्ञानमिदं वक्ष्याम्यशेषतः ।jñānaṁ te’haṁ savijñānamidaṁ vakṣyāmyaśeṣataḥ
- 7.3Shri Krishnaमनुष्याणां सहस्रेषु कश्चिद्यतति सिद्धये ।manuṣyāṇāṁ sahasreṣu kaścidyatati siddhaye
- 7.4Shri Krishnaभूमिरापोऽनलो वायुः खं मनो बुद्धिरेव च ।bhūmirāpo’nalo vāyuḥ khaṁ mano buddhireva ca
- 7.5Shri Krishnaअपरेयमितस्त्वन्यां प्रकृतिं विद्धि मे पराम् ।apareyamitastvanyāṁ prakṛtiṁ viddhi me parām
- 7.6Shri Krishnaएतद्योनीनि भूतानि सर्वाणीत्युपधारय ।etadyonīni bhūtāni sarvāṇītyupadhāraya
- 7.7Shri Krishnaमत्तः परतरं नान्यत्किञ्चिदस्ति धनञ्जय ।mattaḥ parataraṁ nānyatkiñcidasti dhanañjaya
- 7.8Shri Krishnaरसोऽहमप्सु कौन्तेय प्रभास्मि शशिसूर्ययोः ।raso’hamapsu kaunteya prabhāsmi śaśisūryayoḥ
- 7.9Shri Krishnaपुण्यो गन्धः पृथिव्यां च तेजश्चास्मि विभावसौ ।puṇyo gandhaḥ pṛthivyāṁ ca tejaścāsmi vibhāvasau
- 7.10Shri Krishnaबीजं मां सर्वभूतानां विद्धि पार्थ सनातनम् ।bījaṁ māṁ sarvabhūtānāṁ viddhi pārtha sanātanam
- 7.11Shri Krishnaबलं बलवतां चाहं कामरागविवर्जितम् ।balaṁ balavatāṁ cāhaṁ kāmarāgavivarjitam
- 7.12Shri Krishnaये चैव सात्त्विका भावा राजसास्तामसाश्च ये ।ye caiva sāttvikā bhāvā rājasāstāmasāśca ye
- 7.13Shri Krishnaत्रिभिर्गुणमयैर्भावैरेभिः सर्वमिदं जगत् ।tribhirguṇamayairbhāvairebhiḥ sarvamidaṁ jagat
- 7.14Shri Krishnaदैवी ह्येषा गुणमयी मम माया दुरत्यया ।daivī hyeṣā guṇamayī mama māyā duratyayā
- 7.15Shri Krishnaन मां दुष्कृतिनो मूढाः प्रपद्यन्ते नराधमाः ।na māṁ duṣkṛtino mūḍhāḥ prapadyante narādhamāḥ
- 7.16Shri Krishnaचतुर्विधा भजन्ते मां जनाः सुकृतिनोऽर्जुन ।caturvidhā bhajante māṁ janāḥ sukṛtino’rjuna
- 7.17Shri Krishnaतेषां ज्ञानी नित्ययुक्त एकभक्तिर्विशिष्यते ।teṣāṁ jñānī nityayukta ekabhaktirviśiṣyate
- 7.18Shri Krishnaउदाराः सर्व एवैते ज्ञानी त्वात्मैव मे मतम् ।udārāḥ sarva evaite jñānī tvātmaiva me matam
- 7.19Shri Krishnaबहूनां जन्मनामन्ते ज्ञानवान्मां प्रपद्यते ।bahūnāṁ janmanāmante jñānavānmāṁ prapadyate
- 7.20Shri Krishnaकामैस्तैस्तैर्हृतज्ञानाः प्रपद्यन्तेऽन्यदेवताः ।kāmaistaistairhṛtajñānāḥ prapadyante’nyadevatāḥ
- 7.21Shri Krishnaयो यो यां यां तनुं भक्तः श्रद्धयार्चितुमिच्छति ।yo yo yāṁ yāṁ tanuṁ bhaktaḥ śraddhayārcitumicchati
- 7.22Shri Krishnaस तया श्रद्धया युक्तस्तस्याराधनमीहते ।sa tayā śraddhayā yuktastasyārādhanamīhate
- 7.23Shri Krishnaअन्तवत्तु फलं तेषां तद्भवत्यल्पमेधसाम् ।antavattu phalaṁ teṣāṁ tadbhavatyalpamedhasām
- 7.24Shri Krishnaअव्यक्तं व्यक्तिमापन्नं मन्यन्ते मामबुद्धयः ।avyaktaṁ vyaktimāpannaṁ manyante māmabuddhayaḥ
- 7.25Shri Krishnaनाहं प्रकाशः सर्वस्य योगमायासमावृतः ।nāhaṁ prakāśaḥ sarvasya yogamāyāsamāvṛtaḥ
- 7.26Shri Krishnaवेदाहं समतीतानि वर्तमानानि चार्जुन ।vedāhaṁ samatītāni vartamānāni cārjuna
- 7.27Shri Krishnaइच्छाद्वेषसमुत्थेन द्वन्द्वमोहेन भारत ।icchādveṣasamutthena dvandvamohena bhārata
- 7.28Shri Krishnaयेषां त्वन्तगतं पापं जनानां पुण्यकर्मणाम् ।yeṣāṁ tvantagataṁ pāpaṁ janānāṁ puṇyakarmaṇām
- 7.29Shri Krishnaजरामरणमोक्षाय मामाश्रित्य यतन्ति ये ।jarāmaraṇamokṣāya māmāśritya yatanti ye
- 7.30Shri Krishnaसाधिभूताधिदैवं मां साधियज्ञं च ये विदुः ।sādhibhūtādhidaivaṁ māṁ sādhiyajñaṁ ca ye viduḥ
- 8.1Arjunaकिं तद्ब्रह्म किमध्यात्मं किं कर्म पुरुषोत्तम ।kiṁ tadbrahma kimadhyātmaṁ kiṁ karma puruṣottama
- 8.2Arjunaअधियज्ञः कथं कोऽत्र देहेऽस्मिन्मधुसूदन ।adhiyajñaḥ kathaṁ ko’tra dehe’sminmadhusūdana
- 8.3Shri Krishnaअक्षरं ब्रह्म परमं स्वभावोऽध्यात्ममुच्यते ।akṣaraṁ brahma paramaṁ svabhāvo’dhyātmamucyate
- 8.4Shri Krishnaअधिभूतं क्षरो भावः पुरुषश्चाधिदैवतम् ।adhibhūtaṁ kṣaro bhāvaḥ puruṣaścādhidaivatam
- 8.5Shri Krishnaअन्तकाले च मामेव स्मरन्मुक्त्वा कलेवरम् ।antakāle ca māmeva smaranmuktvā kalevaram
- 8.6Shri Krishnaयं यं वापि स्मरन्भावं त्यजत्यन्ते कलेवरम् ।yaṁ yaṁ vāpi smaranbhāvaṁ tyajatyante kalevaram
- 8.7Shri Krishnaतस्मात्सर्वेषु कालेषु मामनुस्मर युध्य च ।tasmātsarveṣu kāleṣu māmanusmara yudhya ca
- 8.8Shri Krishnaअभ्यासयोगयुक्तेन चेतसा नान्यगामिना ।abhyāsayogayuktena cetasā nānyagāminā
- 8.9Shri Krishnaकविं पुराणमनुशासितारkaviṁ purāṇamanuśāsitāra
- 8.10Shri Krishnaप्रयाणकाले मनसाचलेनprayāṇakāle manasācalena
- 8.11Shri Krishnaयदक्षरं वेदविदो वदन्तिyadakṣaraṁ vedavido vadanti
- 8.12Shri Krishnaसर्वद्वाराणि संयम्य मनो हृदि निरुध्य च ।sarvadvārāṇi saṁyamya mano hṛdi nirudhya ca
- 8.13Shri Krishnaओमित्येकाक्षरं ब्रह्म व्याहरन्मामनुस्मरन् ।omityekākṣaraṁ brahma vyāharanmāmanusmaran
- 8.14Shri Krishnaअनन्यचेताः सततं यो मां स्मरति नित्यशः ।ananyacetāḥ satataṁ yo māṁ smarati nityaśaḥ
- 8.15Shri Krishnaमामुपेत्य पुनर्जन्म दुःखालयमशाश्वतम् ।māmupetya punarjanma duḥkhālayamaśāśvatam
- 8.16Shri Krishnaआब्रह्मभुवनाल्लोकाः पुनरावर्तिनोऽर्जुन ।ābrahmabhuvanāllokāḥ punarāvartino’rjuna
- 8.17Shri Krishnaसहस्रयुगपर्यन्तमहर्यद्ब्रह्मणो विदुः ।sahasrayugaparyantamaharyadbrahmaṇo viduḥ
- 8.18Shri Krishnaअव्यक्ताद्व्यक्तयः सर्वाः प्रभवन्त्यहरागमे ।avyaktādvyaktayaḥ sarvāḥ prabhavantyaharāgame
- 8.19Shri Krishnaभूतग्रामः स एवायं भूत्वा भूत्वा प्रलीयते ।bhūtagrāmaḥ sa evāyaṁ bhūtvā bhūtvā pralīyate
- 8.20Shri Krishnaपरस्तस्मात्तु भावोऽन्योऽव्यक्तोऽव्यक्तात्सनातनः ।parastasmāttu bhāvo’nyo’vyakto’vyaktātsanātanaḥ
- 8.21Shri Krishnaअव्यक्तोऽक्षर इत्युक्तस्तमाहुः परमां गतिम् ।avyakto’kṣara ityuktastamāhuḥ paramāṁ gatim
- 8.22Shri Krishnaपुरुषः स परः पार्थ भक्त्या लभ्यस्त्वनन्यया ।puruṣaḥ sa paraḥ pārtha bhaktyā labhyastvananyayā
- 8.23Shri Krishnaयत्र काले त्वनावृत्तिमावृत्तिं चैव योगिनः ।yatra kāle tvanāvṛttimāvṛttiṁ caiva yoginaḥ
- 8.24Shri Krishnaअग्निर्ज्योतिरहः शुक्लः षण्मासा उत्तरायणम् ।agnirjyotirahaḥ śuklaḥ ṣaṇmāsā uttarāyaṇam
- 8.25Shri Krishnaधूमो रात्रिस्तथा कृष्णः षण्मासा दक्षिणायनम् ।dhūmo rātristathā kṛṣṇaḥ ṣaṇmāsā dakṣiṇāyanam
- 8.26Shri Krishnaशुक्लकृष्णे गती ह्येते जगतः शाश्वते मते ।śuklakṛṣṇe gatī hyete jagataḥ śāśvate mate
- 8.27Shri Krishnaनैते सृती पार्थ जानन्योगी मुह्यति कश्चन ।naite sṛtī pārtha jānanyogī muhyati kaścana
- 8.28Shri Krishnaवेदेषु यज्ञेषु तपःसु चैवvedeṣu yajñeṣu tapaḥsu caiva
- 9.1Shri Krishnaइदं तु ते गुह्यतमं प्रवक्ष्याम्यनसूयवे ।idaṁ tu te guhyatamaṁ pravakṣyāmyanasūyave
- 9.2Shri Krishnaराजविद्या राजगुह्यं पवित्रमिदमुत्तमम् ।rājavidyā rājaguhyaṁ pavitramidamuttamam
- 9.3Shri Krishnaअश्रद्दधानाः पुरुषा धर्मस्यास्य परन्तप ।aśraddadhānāḥ puruṣā dharmasyāsya parantapa
- 9.4Shri Krishnaमया ततमिदं सर्वं जगदव्यक्तमूर्तिना ।mayā tatamidaṁ sarvaṁ jagadavyaktamūrtinā
- 9.5Shri Krishnaन च मत्स्थानि भूतानि पश्य मे योगमैश्वरम् ।na ca matsthāni bhūtāni paśya me yogamaiśvaram
- 9.6Shri Krishnaयथाकाशस्थितो नित्यं वायुः सर्वत्रगो महान् ।yathākāśasthito nityaṁ vāyuḥ sarvatrago mahān
- 9.7Shri Krishnaसर्वभूतानि कौन्तेय प्रकृतिं यान्ति मामिकाम् ।sarvabhūtāni kaunteya prakṛtiṁ yānti māmikām
- 9.8Shri Krishnaप्रकृतिं स्वामवष्टभ्य विसृजामि पुनः पुनः ।prakṛtiṁ svāmavaṣṭabhya visṛjāmi punaḥ punaḥ
- 9.9Shri Krishnaन च मां तानि कर्माणि निबध्नन्ति धनञ्जय ।na ca māṁ tāni karmāṇi nibadhnanti dhanañjaya
- 9.10Shri Krishnaमयाध्यक्षेण प्रकृतिः सूयते सचराचरम् ।mayādhyakṣeṇa prakṛtiḥ sūyate sacarācaram
- 9.11Shri Krishnaअवजानन्ति मां मूढा मानुषीं तनुमाश्रितम् ।avajānanti māṁ mūḍhā mānuṣīṁ tanumāśritam
- 9.12Shri Krishnaमोघाशा मोघकर्माणो मोघज्ञाना विचेतसः ।moghāśā moghakarmāṇo moghajñānā vicetasaḥ
- 9.13Shri Krishnaमहात्मानस्तु मां पार्थ दैवीं प्रकृतिमाश्रिताः ।mahātmānastu māṁ pārtha daivīṁ prakṛtimāśritāḥ
- 9.14Shri Krishnaसततं कीर्तयन्तो मां यतन्तश्च दृढव्रताः ।satataṁ kīrtayanto māṁ yatantaśca dṛḍhavratāḥ
- 9.15Shri Krishnaज्ञानयज्ञेन चाप्यन्ये यजन्तो मामुपासते ।jñānayajñena cāpyanye yajanto māmupāsate
- 9.16Shri Krishnaअहं क्रतुरहं यज्ञः स्वधाहमहमौषधम् ।ahaṁ kraturahaṁ yajñaḥ svadhāhamahamauṣadham
- 9.17Shri Krishnaपिताहमस्य जगतो माता धाता पितामहः ।pitāhamasya jagato mātā dhātā pitāmahaḥ
- 9.18Shri Krishnaगतिर्भर्ता प्रभुः साक्षी निवासः शरणं सुहृत् ।gatirbhartā prabhuḥ sākṣī nivāsaḥ śaraṇaṁ suhṛt
- 9.19Shri Krishnaतपाम्यहमहं वर्षं निगृह्णाम्युत्सृजामि च ।tapāmyahamahaṁ varṣaṁ nigṛhṇāmyutsṛjāmi ca
- 9.20Shri Krishnaत्रैविद्या मां सोमपाः पूतपापाtraividyā māṁ somapāḥ pūtapāpā
- 9.21Shri Krishnaते तं भुक्त्वा स्वर्गलोकं विशालंte taṁ bhuktvā svargalokaṁ viśālaṁ
- 9.22Shri Krishnaअनन्याश्चिन्तयन्तो मां ये जनाः पर्युपासते ।ananyāścintayanto māṁ ye janāḥ paryupāsate
- 9.23Shri Krishnaयेऽप्यन्यदेवता भक्ता यजन्ते श्रद्धयान्विताः ।ye’pyanyadevatā bhaktā yajante śraddhayānvitāḥ
- 9.24Shri Krishnaअहं हि सर्वयज्ञानां भोक्ता च प्रभुरेव च ।ahaṁ hi sarvayajñānāṁ bhoktā ca prabhureva ca
- 9.25Shri Krishnaयान्ति देवव्रता देवान्पितॄन्यान्ति पितृव्रताः ।yānti devavratā devānpitṝnyānti pitṛvratāḥ
- 9.26Shri Krishnaपत्रं पुष्पं फलं तोयं यो मे भक्त्या प्रयच्छति ।patraṁ puṣpaṁ phalaṁ toyaṁ yo me bhaktyā prayacchati
- 9.27Shri Krishnaयत्करोषि यदश्नासि यज्जुहोषि ददासि यत् ।yatkaroṣi yadaśnāsi yajjuhoṣi dadāsi yat
- 9.28Shri Krishnaशुभाशुभफलैरेवं मोक्ष्यसे कर्मबन्धनैः ।śubhāśubhaphalairevaṁ mokṣyase karmabandhanaiḥ
- 9.29Shri Krishnaसमोऽहं सर्वभूतेषु न मे द्वेष्योऽस्ति न प्रियः ।samo’haṁ sarvabhūteṣu na me dveṣyo’sti na priyaḥ
- 9.30Shri Krishnaअपि चेत्सुदुराचारो भजते मामनन्यभाक् ।api cetsudurācāro bhajate māmananyabhāk
- 9.31Shri Krishnaक्षिप्रं भवति धर्मात्मा शश्वच्छान्तिं निगच्छति ।kṣipraṁ bhavati dharmātmā śaśvacchāntiṁ nigacchati
- 9.32Shri Krishnaमां हि पार्थ व्यपाश्रित्य येऽपि स्युः पापयोनयः ।māṁ hi pārtha vyapāśritya ye’pi syuḥ pāpayonayaḥ
- 9.33Shri Krishnaकिं पुनर्ब्राह्मणाः पुण्या भक्ता राजर्षयस्तथा ।kiṁ punarbrāhmaṇāḥ puṇyā bhaktā rājarṣayastathā
- 9.34Shri Krishnaमन्मना भव मद्भक्तो मद्याजी मां नमस्कुरु ।manmanā bhava madbhakto madyājī māṁ namaskuru
- 10.1Shri Krishnaभूय एव महाबाहो शृणु मे परमं वचः ।bhūya eva mahābāho śṛṇu me paramaṁ vacaḥ
- 10.2Shri Krishnaन मे विदुः सुरगणाः प्रभवं न महर्षयः ।na me viduḥ suragaṇāḥ prabhavaṁ na maharṣayaḥ
- 10.3Shri Krishnaयो मामजमनादिं च वेत्ति लोकमहेश्वरम् ।yo māmajamanādiṁ ca vetti lokamaheśvaram
- 10.4Shri Krishnaबुद्धिर्ज्ञानमसम्मोहः क्षमा सत्यं दमः शमः ।buddhirjñānamasammohaḥ kṣamā satyaṁ damaḥ śamaḥ
- 10.5Shri Krishnaअहिंसा समता तुष्टिस्तपो दानं यशोऽयशः ।ahiṁsā samatā tuṣṭistapo dānaṁ yaśo’yaśaḥ
- 10.6Shri Krishnaमहर्षयः सप्त पूर्वे चत्वारो मनवस्तथा ।maharṣayaḥ sapta pūrve catvāro manavastathā
- 10.7Shri Krishnaएतां विभूतिं योगं च मम यो वेत्ति तत्त्वतः ।etāṁ vibhūtiṁ yogaṁ ca mama yo vetti tattvataḥ
- 10.8Shri Krishnaअहं सर्वस्य प्रभवो मत्तः सर्वं प्रवर्तते ।ahaṁ sarvasya prabhavo mattaḥ sarvaṁ pravartate
- 10.9Shri Krishnaमच्चित्ता मद्गतप्राणा बोधयन्तः परस्परम् ।maccittā madgataprāṇā bodhayantaḥ parasparam
- 10.10Shri Krishnaतेषां सततयुक्तानां भजतां प्रीतिपूर्वकम् ।teṣāṁ satatayuktānāṁ bhajatāṁ prītipūrvakam
- 10.11Shri Krishnaतेषामेवानुकम्पार्थमहमज्ञानजं तमः ।teṣāmevānukampārthamahamajñānajaṁ tamaḥ
- 10.12Arjunaपरं ब्रह्म परं धाम पवित्रं परमं भवान् ।paraṁ brahma paraṁ dhāma pavitraṁ paramaṁ bhavān
- 10.13Arjunaआहुस्त्वामृषयः सर्वे देवर्षिर्नारदस्तथा ।āhustvāmṛṣayaḥ sarve devarṣirnāradastathā
- 10.14Arjunaसर्वमेतदृतं मन्ये यन्मां वदसि केशव ।sarvametadṛtaṁ manye yanmāṁ vadasi keśava
- 10.15Arjunaस्वयमेवात्मनात्मानं वेत्थ त्वं पुरुषोत्तम ।svayamevātmanātmānaṁ vettha tvaṁ puruṣottama
- 10.16Arjunaवक्तुमर्हस्यशेषेण दिव्या ह्यात्मविभूतयः ।vaktumarhasyaśeṣeṇa divyā hyātmavibhūtayaḥ
- 10.17Arjunaकथं विद्यामहं योगिंस्त्वां सदा परिचिन्तयन् ।kathaṁ vidyāmahaṁ yogiṁstvāṁ sadā paricintayan
- 10.18Arjunaविस्तरेणात्मनो योगं विभूतिं च जनार्दन ।vistareṇātmano yogaṁ vibhūtiṁ ca janārdana
- 10.19Shri Krishnaहन्त ते कथयिष्यामि दिव्या ह्यात्मविभूतयः ।hanta te kathayiṣyāmi divyā hyātmavibhūtayaḥ
- 10.20Shri Krishnaअहमात्मा गुडाकेश सर्वभूताशयस्थितः ।ahamātmā guḍākeśa sarvabhūtāśayasthitaḥ
- 10.21Shri Krishnaआदित्यानामहं विष्णुर्ज्योतिषां रविरंशुमान् ।ādityānāmahaṁ viṣṇurjyotiṣāṁ raviraṁśumān
- 10.22Shri Krishnaवेदानां सामवेदोऽस्मि देवानामस्मि वासवः ।vedānāṁ sāmavedo’smi devānāmasmi vāsavaḥ
- 10.23Shri Krishnaरुद्राणां शङ्करश्चास्मि वित्तेशो यक्षरक्षसाम् ।rudrāṇāṁ śaṅkaraścāsmi vitteśo yakṣarakṣasām
- 10.24Shri Krishnaपुरोधसां च मुख्यं मां विद्धि पार्थ बृहस्पतिम् ।purodhasāṁ ca mukhyaṁ māṁ viddhi pārtha bṛhaspatim
- 10.25Shri Krishnaमहर्षीणां भृगुरहं गिरामस्म्येकमक्षरम् ।maharṣīṇāṁ bhṛgurahaṁ girāmasmyekamakṣaram
- 10.26Shri Krishnaअश्वत्थः सर्ववृक्षाणां देवर्षीणां च नारदः ।aśvatthaḥ sarvavṛkṣāṇāṁ devarṣīṇāṁ ca nāradaḥ
- 10.27Shri Krishnaउच्चैःश्रवसमश्वानां विद्धि माममृतोद्भवम् ।uccaiḥśravasamaśvānāṁ viddhi māmamṛtodbhavam
- 10.28Shri Krishnaआयुधानामहं वज्रं धेनूनामस्मि कामधुक् ।āyudhānāmahaṁ vajraṁ dhenūnāmasmi kāmadhuk
- 10.29Shri Krishnaअनन्तश्चास्मि नागानां वरुणो यादसामहम् ।anantaścāsmi nāgānāṁ varuṇo yādasāmaham
- 10.30Shri Krishnaप्रह्लादश्चास्मि दैत्यानां कालः कलयतामहम् ।prahlādaścāsmi daityānāṁ kālaḥ kalayatāmaham
- 10.31Shri Krishnaपवनः पवतामस्मि रामः शस्त्रभृतामहम् ।pavanaḥ pavatāmasmi rāmaḥ śastrabhṛtāmaham
- 10.32Shri Krishnaसर्गाणामादिरन्तश्च मध्यं चैवाहमर्जुन ।sargāṇāmādirantaśca madhyaṁ caivāhamarjuna
- 10.33Shri Krishnaअक्षराणामकारोऽस्मि द्वन्द्वः सामासिकस्य च ।akṣarāṇāmakāro’smi dvandvaḥ sāmāsikasya ca
- 10.34Shri Krishnaमृत्युः सर्वहरश्चाहमुद्भवश्च भविष्यताम् ।mṛtyuḥ sarvaharaścāhamudbhavaśca bhaviṣyatām
- 10.35Shri Krishnaबृहत्साम तथा साम्नां गायत्री छन्दसामहम् ।bṛhatsāma tathā sāmnāṁ gāyatrī chandasāmaham
- 10.36Shri Krishnaद्यूतं छलयतामस्मि तेजस्तेजस्विनामहम् ।dyūtaṁ chalayatāmasmi tejastejasvināmaham
- 10.37Shri Krishnaवृष्णीनां वासुदेवोऽस्मि पाण्डवानां धनञ्जयः ।vṛṣṇīnāṁ vāsudevo’smi pāṇḍavānāṁ dhanañjayaḥ
- 10.38Shri Krishnaदण्डो दमयतामस्मि नीतिरस्मि जिगीषताम् ।daṇḍo damayatāmasmi nītirasmi jigīṣatām
- 10.39Shri Krishnaयच्चापि सर्वभूतानां बीजं तदहमर्जुन ।yaccāpi sarvabhūtānāṁ bījaṁ tadahamarjuna
- 10.40Shri Krishnaनान्तोऽस्ति मम दिव्यानां विभूतीनां परन्तप ।nānto’sti mama divyānāṁ vibhūtīnāṁ parantapa
- 10.41Shri Krishnaयद्यद्विभूतिमत्सत्त्वं श्रीमदूर्जितमेव वा ।yadyadvibhūtimatsattvaṁ śrīmadūrjitameva vā
- 10.42Shri Krishnaअथवा बहुनैतेन किं ज्ञातेन तवार्जुन ।athavā bahunaitena kiṁ jñātena tavārjuna
- 11.1Arjunaमदनुग्रहाय परमं गुह्यमध्यात्मसञ्ज्ञितम् ।madanugrahāya paramaṁ guhyamadhyātmasañjñitam
- 11.2Arjunaभवाप्ययौ हि भूतानां श्रुतौ विस्तरशो मया ।bhavāpyayau hi bhūtānāṁ śrutau vistaraśo mayā
- 11.3Arjunaएवमेतद्यथात्थ त्वमात्मानं परमेश्वर ।evametadyathāttha tvamātmānaṁ parameśvara
- 11.4Arjunaमन्यसे यदि तच्छक्यं मया द्रष्टुमिति प्रभो ।manyase yadi tacchakyaṁ mayā draṣṭumiti prabho
- 11.5Shri Krishnaपश्य मे पार्थ रूपाणि शतशोऽथ सहस्रशः ।paśya me pārtha rūpāṇi śataśo’tha sahasraśaḥ
- 11.6Shri Krishnaपश्यादित्यान्वसून्रुद्रानश्विनौ मरुतस्तथा ।paśyādityānvasūnrudrānaśvinau marutastathā
- 11.7Shri Krishnaइहैकस्थं जगत्कृत्स्नं पश्याद्य सचराचरम् ।ihaikasthaṁ jagatkṛtsnaṁ paśyādya sacarācaram
- 11.8Shri Krishnaन तु मां शक्यसे द्रष्टुमनेनैव स्वचक्षुषा ।na tu māṁ śakyase draṣṭumanenaiva svacakṣuṣā
- 11.9Sanjayaएवमुक्त्वा ततो राजन्महायोगेश्वरो हरिः ।evamuktvā tato rājanmahāyogeśvaro hariḥ
- 11.10Sanjayaअनेकवक्त्रनयनमनेकाद्भुतदर्शनम् ।anekavaktranayanamanekādbhutadarśanam
- 11.11Sanjayaदिव्यमाल्याम्बरधरं दिव्यगन्धानुलेपनम् ।divyamālyāmbaradharaṁ divyagandhānulepanam
- 11.12Sanjayaदिवि सूर्यसहस्रस्य भवेद्युगपदुत्थिता ।divi sūryasahasrasya bhavedyugapadutthitā
- 11.13Sanjayaतत्रैकस्थं जगत्कृत्स्नं प्रविभक्तमनेकधा ।tatraikasthaṁ jagatkṛtsnaṁ pravibhaktamanekadhā
- 11.14Sanjayaततः स विस्मयाविष्टो हृष्टरोमा धनञ्जयः ।tataḥ sa vismayāviṣṭo hṛṣṭaromā dhanañjayaḥ
- 11.15Arjunaपश्यामि देवांस्तव देव देहेpaśyāmi devāṁstava deva dehe
- 11.16Arjunaअनेकबाहूदरवक्त्रनेत्रंanekabāhūdaravaktranetraṁ
- 11.17Arjunaकिरीटिनं गदिनं चक्रिणं चkirīṭinaṁ gadinaṁ cakriṇaṁ ca
- 11.18Arjunaत्वमक्षरं परमं वेदितव्यंtvamakṣaraṁ paramaṁ veditavyaṁ
- 11.19Arjunaअनादिमध्यान्तमनन्तवीर्यanādimadhyāntamanantavīrya
- 11.20Arjunaद्यावापृथिव्योरिदमन्तरं हिdyāvāpṛthivyoridamantaraṁ hi
- 11.21Arjunaअमी हि त्वां सुरसङ्घा विशन्तिamī hi tvāṁ surasaṅghā viśanti
- 11.22Arjunaरुद्रादित्या वसवो ये च साध्याrudrādityā vasavo ye ca sādhyā
- 11.23Arjunaरूपं महत्ते बहुवक्त्रनेत्रंrūpaṁ mahatte bahuvaktranetraṁ
- 11.24Arjunaनभःस्पृशं दीप्तमनेकवर्णंnabhaḥspṛśaṁ dīptamanekavarṇaṁ
- 11.25Arjunaदंष्ट्राकरालानि च ते मुखानिdaṁṣṭrākarālāni ca te mukhāni
- 11.26Arjunaअमी च त्वां धृतराष्ट्रस्य पुत्राःamī ca tvāṁ dhṛtarāṣṭrasya putrāḥ
- 11.27Arjunaवक्त्राणि ते त्वरमाणा विशन्तिvaktrāṇi te tvaramāṇā viśanti
- 11.28Arjunaयथा नदीनां बहवोऽम्बुवेगाःyathā nadīnāṁ bahavo’mbuvegāḥ
- 11.29Arjunaयथा प्रदीप्तं ज्वलनं पतङ्गाyathā pradīptaṁ jvalanaṁ pataṅgā
- 11.30Arjunaलेलिह्यसे ग्रसमानः समन्ताlelihyase grasamānaḥ samantā
- 11.31Arjunaआख्याहि मे को भवानुग्ररूपोākhyāhi me ko bhavānugrarūpo
- 11.32Shri Krishnaकालोऽस्मि लोकक्षयकृत्प्रवृद्धोkālo’smi lokakṣayakṛtpravṛddho
- 11.33Shri Krishnaतस्मात्त्वमुत्तिष्ठ यशो लभस्वtasmāttvamuttiṣṭha yaśo labhasva
- 11.34Shri Krishnaद्रोणं च भीष्मं च जयद्रथं चdroṇaṁ ca bhīṣmaṁ ca jayadrathaṁ ca
- 11.35Sanjayaएतच्छ्रुत्वा वचनं केशवस्यetacchrutvā vacanaṁ keśavasya
- 11.36Arjunaस्थाने हृषीकेश तव प्रकीर्त्याsthāne hṛṣīkeśa tava prakīrtyā
- 11.37Arjunaकस्माच्च ते न नमेरन्महात्मन्kasmācca te na nameranmahātman
- 11.38Arjunaत्वमादिदेवः पुरुषः पुराणस्tvamādidevaḥ puruṣaḥ purāṇas
- 11.39Arjunaवायुर्यमोऽग्निर्वरुणः शशाङ्कःvāyuryamo’gnirvaruṇaḥ śaśāṅkaḥ
- 11.40Arjunaनमः पुरस्तादथ पृष्ठतस्तेnamaḥ purastādatha pṛṣṭhataste
- 11.41Arjunaसखेति मत्वा प्रसभं यदुक्तंsakheti matvā prasabhaṁ yaduktaṁ
- 11.42Arjunaयच्चावहासार्थमसत्कृतोऽसिyaccāvahāsārthamasatkṛto’si
- 11.43Arjunaपितासि लोकस्य चराचरस्यpitāsi lokasya carācarasya
- 11.44Arjunaतस्मात्प्रणम्य प्रणिधाय कायंtasmātpraṇamya praṇidhāya kāyaṁ
- 11.45Arjunaअदृष्टपूर्वं हृषितोऽस्मि दृष्ट्वाadṛṣṭapūrvaṁ hṛṣito’smi dṛṣṭvā
- 11.46Arjunaकिरीटिनं गदिनं चक्रहस्तkirīṭinaṁ gadinaṁ cakrahasta
- 11.47Shri Krishnaमया प्रसन्नेन तवार्जुनेदंmayā prasannena tavārjunedaṁ
- 11.48Shri Krishnaन वेदयज्ञाध्ययनैर्न दानैna vedayajñādhyayanairna dānai
- 11.49Shri Krishnaमा ते व्यथा मा च विमूढभावोmā te vyathā mā ca vimūḍhabhāvo
- 11.50Sanjayaइत्यर्जुनं वासुदेवस्तथोक्त्वाityarjunaṁ vāsudevastathoktvā
- 11.51Arjunaदृष्ट्वेदं मानुषं रूपं तव सौम्यं जनार्दन ।dṛṣṭvedaṁ mānuṣaṁ rūpaṁ tava saumyaṁ janārdana
- 11.52Shri Krishnaसुदुर्दर्शमिदं रूपं दृष्टवानसि यन्मम ।sudurdarśamidaṁ rūpaṁ dṛṣṭavānasi yanmama
- 11.53Shri Krishnaनाहं वेदैर्न तपसा न दानेन न चेज्यया ।nāhaṁ vedairna tapasā na dānena na cejyayā
- 11.54Shri Krishnaभक्त्या त्वनन्यया शक्य अहमेवंविधोऽर्जुन ।bhaktyā tvananyayā śakya ahamevaṁvidho’rjuna
- 11.55Shri Krishnaमत्कर्मकृन्मत्परमो मद्भक्तः सङ्गवर्जितः ।matkarmakṛnmatparamo madbhaktaḥ saṅgavarjitaḥ
- 12.1Arjunaएवं सततयुक्ता ये भक्तास्त्वां पर्युपासते ।evaṁ satatayuktā ye bhaktāstvāṁ paryupāsate
- 12.2Shri Krishnaमय्यावेश्य मनो ये मां नित्ययुक्ता उपासते ।mayyāveśya mano ye māṁ nityayuktā upāsate
- 12.3Shri Krishnaये त्वक्षरमनिर्देश्यमव्यक्तं पर्युपासते ।ye tvakṣaramanirdeśyamavyaktaṁ paryupāsate
- 12.4Shri Krishnaसंनियम्येन्द्रियग्रामं सर्वत्र समबुद्धयः ।saṁniyamyendriyagrāmaṁ sarvatra samabuddhayaḥ
- 12.5Shri Krishnaक्लेशोऽधिकतरस्तेषामव्यक्तासक्तचेतसाम् ।kleśo’dhikatarasteṣāmavyaktāsaktacetasām
- 12.6Shri Krishnaये तु सर्वाणि कर्माणि मयि संन्यस्य मत्पराः ।ye tu sarvāṇi karmāṇi mayi saṁnyasya matparāḥ
- 12.7Shri Krishnaतेषामहं समुद्धर्ता मृत्युसंसारसागरात् ।teṣāmahaṁ samuddhartā mṛtyusaṁsārasāgarāt
- 12.8Shri Krishnaमय्येव मन आधत्स्व मयि बुद्धिं निवेशय ।mayyeva mana ādhatsva mayi buddhiṁ niveśaya
- 12.9Shri Krishnaअथ चित्तं समाधातुं न शक्नोषि मयि स्थिरम् ।atha cittaṁ samādhātuṁ na śaknoṣi mayi sthiram
- 12.10Shri Krishnaअभ्यासेऽप्यसमर्थोऽसि मत्कर्मपरमो भव ।abhyāse’pyasamartho’si matkarmaparamo bhava
- 12.11Shri Krishnaअथैतदप्यशक्तोऽसि कर्तुं मद्योगमाश्रितः ।athaitadapyaśakto’si kartuṁ madyogamāśritaḥ
- 12.12Shri Krishnaश्रेयो हि ज्ञानमभ्यासाज्ज्ञानाद्ध्यानं विशिष्यते ।śreyo hi jñānamabhyāsājjñānāddhyānaṁ viśiṣyate
- 12.13Shri Krishnaअद्वेष्टा सर्वभूतानां मैत्रः करुण एव च ।adveṣṭā sarvabhūtānāṁ maitraḥ karuṇa eva ca
- 12.14Shri Krishnaसन्तुष्टः सततं योगी यतात्मा दृढनिश्चयः ।santuṣṭaḥ satataṁ yogī yatātmā dṛḍhaniścayaḥ
- 12.15Shri Krishnaयस्मान्नोद्विजते लोको लोकान्नोद्विजते च यः ।yasmānnodvijate loko lokānnodvijate ca yaḥ
- 12.16Shri Krishnaअनपेक्षः शुचिर्दक्ष उदासीनो गतव्यथः ।anapekṣaḥ śucirdakṣa udāsīno gatavyathaḥ
- 12.17Shri Krishnaयो न हृष्यति न द्वेष्टि न शोचति न काङ्क्षति ।yo na hṛṣyati na dveṣṭi na śocati na kāṅkṣati
- 12.18Shri Krishnaसमः शत्रौ च मित्रे च तथा मानापमानयोः ।samaḥ śatrau ca mitre ca tathā mānāpamānayoḥ
- 12.19Shri Krishnaतुल्यनिन्दास्तुतिर्मौनी सन्तुष्टो येन केनचित् ।tulyanindāstutirmaunī santuṣṭo yena kenacit
- 12.20Shri Krishnaये तु धर्म्यामृतमिदं यथोक्तं पर्युपासते ।ye tu dharmyāmṛtamidaṁ yathoktaṁ paryupāsate
- 13.1Shri Krishnaइदं शरीरं कौन्तेय क्षेत्रमित्यभिधीयते ।idaṁ śarīraṁ kaunteya kṣetramityabhidhīyate
- 13.2Shri Krishnaक्षेत्रज्ञं चापि मां विद्धि सर्वक्षेत्रेषु भारत ।kṣetrajñaṁ cāpi māṁ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata
- 13.3Shri Krishnaतत्क्षेत्रं यच्च यादृक्च यद्विकारि यतश्च यत् ।tatkṣetraṁ yacca yādṛkca yadvikāri yataśca yat
- 13.4Shri Krishnaऋषिभिर्बहुधा गीतं छन्दोभिर्विविधैः पृथक् ।ṛṣibhirbahudhā gītaṁ chandobhirvividhaiḥ pṛthak
- 13.5Shri Krishnaमहाभूतान्यहङ्कारो बुद्धिरव्यक्तमेव च ।mahābhūtānyahaṅkāro buddhiravyaktameva ca
- 13.6Shri Krishnaइच्छा द्वेषः सुखं दुःखं सङ्घातश्चेतना धृतिः ।icchā dveṣaḥ sukhaṁ duḥkhaṁ saṅghātaścetanā dhṛtiḥ
- 13.7Shri Krishnaअमानित्वमदम्भित्वमहिंसा क्षान्तिरार्जवम् ।amānitvamadambhitvamahiṁsā kṣāntirārjavam
- 13.8Shri Krishnaइन्द्रियार्थेषु वैराग्यमनहङ्कार एव च ।indriyārtheṣu vairāgyamanahaṅkāra eva ca
- 13.9Shri Krishnaअसक्तिरनभिष्वङ्गः पुत्रदारगृहादिषु ।asaktiranabhiṣvaṅgaḥ putradāragṛhādiṣu
- 13.10Shri Krishnaमयि चानन्ययोगेन भक्तिरव्यभिचारिणी ।mayi cānanyayogena bhaktiravyabhicāriṇī
- 13.11Shri Krishnaअध्यात्मज्ञाननित्यत्वं तत्त्वज्ञानार्थदर्शनम् ।adhyātmajñānanityatvaṁ tattvajñānārthadarśanam
- 13.12Shri Krishnaज्ञेयं यत्तत्प्रवक्ष्यामि यज्ज्ञात्वामृतमश्नुते ।jñeyaṁ yattatpravakṣyāmi yajjñātvāmṛtamaśnute
- 13.13Shri Krishnaसर्वतः पाणिपादं तत्सर्वतोऽक्षिशिरोमुखम् ।sarvataḥ pāṇipādaṁ tatsarvato’kṣiśiromukham
- 13.14Shri Krishnaसर्वेन्द्रियगुणाभासं सर्वेन्द्रियविवर्जितम् ।sarvendriyaguṇābhāsaṁ sarvendriyavivarjitam
- 13.15Shri Krishnaबहिरन्तश्च भूतानामचरं चरमेव च ।bahirantaśca bhūtānāmacaraṁ carameva ca
- 13.16Shri Krishnaअविभक्तं च भूतेषु विभक्तमिव च स्थितम् ।avibhaktaṁ ca bhūteṣu vibhaktamiva ca sthitam
- 13.17Shri Krishnaज्योतिषामपि तज्ज्योतिस्तमसः परमुच्यते ।jyotiṣāmapi tajjyotistamasaḥ paramucyate
- 13.18Shri Krishnaइति क्षेत्रं तथा ज्ञानं ज्ञेयं चोक्तं समासतः ।iti kṣetraṁ tathā jñānaṁ jñeyaṁ coktaṁ samāsataḥ
- 13.19Shri Krishnaप्रकृतिं पुरुषं चैव विद्ध्यनादी उभावपि ।prakṛtiṁ puruṣaṁ caiva viddhyanādī ubhāvapi
- 13.20Shri Krishnaकार्यकारणकर्तृत्वे हेतुः प्रकृतिरुच्यते ।kāryakāraṇakartṛtve hetuḥ prakṛtirucyate
- 13.21Shri Krishnaपुरुषः प्रकृतिस्थो हि भुङ्क्ते प्रकृतिजान्गुणान् ।puruṣaḥ prakṛtistho hi bhuṅkte prakṛtijānguṇān
- 13.22Shri Krishnaउपद्रष्टानुमन्ता च भर्ता भोक्ता महेश्वरः ।upadraṣṭānumantā ca bhartā bhoktā maheśvaraḥ
- 13.23Shri Krishnaय एवं वेत्ति पुरुषं प्रकृतिं च गुणैः सह ।ya evaṁ vetti puruṣaṁ prakṛtiṁ ca guṇaiḥ saha
- 13.24Shri Krishnaध्यानेनात्मनि पश्यन्ति केचिदात्मानमात्मना ।dhyānenātmani paśyanti kecidātmānamātmanā
- 13.25Shri Krishnaअन्ये त्वेवमजानन्तः श्रुत्वान्येभ्य उपासते ।anye tvevamajānantaḥ śrutvānyebhya upāsate
- 13.26Shri Krishnaयावत्सञ्जायते किञ्चित्सत्त्वं स्थावरजङ्गमम् ।yāvatsañjāyate kiñcitsattvaṁ sthāvarajaṅgamam
- 13.27Shri Krishnaसमं सर्वेषु भूतेषु तिष्ठन्तं परमेश्वरम् ।samaṁ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantaṁ parameśvaram
- 13.28Shri Krishnaसमं पश्यन्हि सर्वत्र समवस्थितमीश्वरम् ।samaṁ paśyanhi sarvatra samavasthitamīśvaram
- 13.29Shri Krishnaप्रकृत्यैव च कर्माणि क्रियमाणानि सर्वशः ।prakṛtyaiva ca karmāṇi kriyamāṇāni sarvaśaḥ
- 13.30Shri Krishnaयदा भूतपृथग्भावमेकस्थमनुपश्यति ।yadā bhūtapṛthagbhāvamekasthamanupaśyati
- 13.31Shri Krishnaअनादित्वान्निर्गुणत्वात्परमात्मायमव्ययः ।anāditvānnirguṇatvātparamātmāyamavyayaḥ
- 13.32Shri Krishnaयथा सर्वगतं सौक्ष्म्यादाकाशं नोपलिप्यते ।yathā sarvagataṁ saukṣmyādākāśaṁ nopalipyate
- 13.33Shri Krishnaयथा प्रकाशयत्येकः कृत्स्नं लोकमिमं रविः ।yathā prakāśayatyekaḥ kṛtsnaṁ lokamimaṁ raviḥ
- 13.34Shri Krishnaक्षेत्रक्षेत्रज्ञयोरेवमन्तरं ज्ञानचक्षुषा ।kṣetrakṣetrajñayorevamantaraṁ jñānacakṣuṣā
- 14.1Shri Krishnaपरं भूयः प्रवक्ष्यामि ज्ञानानां ज्ञानमुत्तमम् ।paraṁ bhūyaḥ pravakṣyāmi jñānānāṁ jñānamuttamam
- 14.2Shri Krishnaइदं ज्ञानमुपाश्रित्य मम साधर्म्यमागताः ।idaṁ jñānamupāśritya mama sādharmyamāgatāḥ
- 14.3Shri Krishnaमम योनिर्महद् ब्रह्म तस्मिन्गर्भं दधाम्यहम् ।mama yonirmahad brahma tasmingarbhaṁ dadhāmyaham
- 14.4Shri Krishnaसर्वयोनिषु कौन्तेय मूर्तयः सम्भवन्ति याः ।sarvayoniṣu kaunteya mūrtayaḥ sambhavanti yāḥ
- 14.5Shri Krishnaसत्त्वं रजस्तम इति गुणाः प्रकृतिसम्भवाः ।sattvaṁ rajastama iti guṇāḥ prakṛtisambhavāḥ
- 14.6Shri Krishnaतत्र सत्त्वं निर्मलत्वात्प्रकाशकमनामयम् ।tatra sattvaṁ nirmalatvātprakāśakamanāmayam
- 14.7Shri Krishnaरजो रागात्मकं विद्धि तृष्णासङ्गसमुद्भवम् ।rajo rāgātmakaṁ viddhi tṛṣṇāsaṅgasamudbhavam
- 14.8Shri Krishnaतमस्त्वज्ञानजं विद्धि मोहनं सर्वदेहिनाम् ।tamastvajñānajaṁ viddhi mohanaṁ sarvadehinām
- 14.9Shri Krishnaसत्त्वं सुखे सञ्जयति रजः कर्मणि भारत ।sattvaṁ sukhe sañjayati rajaḥ karmaṇi bhārata
- 14.10Shri Krishnaरजस्तमश्चाभिभूय सत्त्वं भवति भारत ।rajastamaścābhibhūya sattvaṁ bhavati bhārata
- 14.11Shri Krishnaसर्वद्वारेषु देहेऽस्मिन्प्रकाश उपजायते ।sarvadvāreṣu dehe’sminprakāśa upajāyate
- 14.12Shri Krishnaलोभः प्रवृत्तिरारम्भः कर्मणामशमः स्पृहा ।lobhaḥ pravṛttirārambhaḥ karmaṇāmaśamaḥ spṛhā
- 14.13Shri Krishnaअप्रकाशोऽप्रवृत्तिश्च प्रमादो मोह एव च ।aprakāśo’pravṛttiśca pramādo moha eva ca
- 14.14Shri Krishnaयदा सत्त्वे प्रवृद्धे तु प्रलयं याति देहभृत् ।yadā sattve pravṛddhe tu pralayaṁ yāti dehabhṛt
- 14.15Shri Krishnaरजसि प्रलयं गत्वा कर्मसङ्गिषु जायते ।rajasi pralayaṁ gatvā karmasaṅgiṣu jāyate
- 14.16Shri Krishnaकर्मणः सुकृतस्याहुः सात्त्विकं निर्मलं फलम् ।karmaṇaḥ sukṛtasyāhuḥ sāttvikaṁ nirmalaṁ phalam
- 14.17Shri Krishnaसत्त्वात्सञ्जायते ज्ञानं रजसो लोभ एव च ।sattvātsañjāyate jñānaṁ rajaso lobha eva ca
- 14.18Shri Krishnaऊर्ध्वं गच्छन्ति सत्त्वस्था मध्ये तिष्ठन्ति राजसाः ।ūrdhvaṁ gacchanti sattvasthā madhye tiṣṭhanti rājasāḥ
- 14.19Shri Krishnaनान्यं गुणेभ्यः कर्तारं यदा द्रष्टानुपश्यति ।nānyaṁ guṇebhyaḥ kartāraṁ yadā draṣṭānupaśyati
- 14.20Shri Krishnaगुणानेतानतीत्य त्रीन्देही देहसमुद्भवान् ।guṇānetānatītya trīndehī dehasamudbhavān
- 14.21Arjunaकैर्लिङ्गैस्त्रीन्गुणानेतानतीतो भवति प्रभो ।kairliṅgaistrīnguṇānetānatīto bhavati prabho
- 14.22Shri Krishnaप्रकाशं च प्रवृत्तिं च मोहमेव च पाण्डव ।prakāśaṁ ca pravṛttiṁ ca mohameva ca pāṇḍava
- 14.23Shri Krishnaउदासीनवदासीनो गुणैर्यो न विचाल्यते ।udāsīnavadāsīno guṇairyo na vicālyate
- 14.24Shri Krishnaसमदुःखसुखः स्वस्थः समलोष्टाश्मकाञ्चनः ।samaduḥkhasukhaḥ svasthaḥ samaloṣṭāśmakāñcanaḥ
- 14.25Shri Krishnaमानापमानयोस्तुल्यस्तुल्यो मित्रारिपक्षयोः ।mānāpamānayostulyastulyo mitrāripakṣayoḥ
- 14.26Shri Krishnaमां च योऽव्यभिचारेण भक्तियोगेन सेवते ।māṁ ca yo’vyabhicāreṇa bhaktiyogena sevate
- 14.27Shri Krishnaब्रह्मणो हि प्रतिष्ठाहममृतस्याव्ययस्य च ।brahmaṇo hi pratiṣṭhāhamamṛtasyāvyayasya ca
- 15.1Shri Krishnaऊर्ध्वमूलमधःशाखमश्वत्थं प्राहुरव्ययम् ।ūrdhvamūlamadhaḥśākhamaśvatthaṁ prāhuravyayam
- 15.2Shri Krishnaअधश्चोर्ध्वं प्रसृतास्तस्य शाखा गुणप्रवृद्धा विषयप्रवालाः ।adhaścordhvaṁ prasṛtāstasya śākhā guṇapravṛddhā viṣayapravālāḥ
- 15.3Shri Krishnaन रूपमस्येह तथोपलभ्यते नान्तो न चादिर्न च सम्प्रतिष्ठा ।na rūpamasyeha tathopalabhyate nānto na cādirna ca sampratiṣṭhā
- 15.4Shri Krishnaततः पदं तत्परिमार्गितव्यं यस्मिन्गता न निवर्तन्ति भूयः ।tataḥ padaṁ tatparimārgitavyaṁ yasmingatā na nivartanti bhūyaḥ
- 15.5Shri Krishnaनिर्मानमोहा जितसङ्गदोषा अध्यात्मनित्या विनिवृत्तकामाः ।nirmānamohā jitasaṅgadoṣā adhyātmanityā vinivṛttakāmāḥ
- 15.6Shri Krishnaन तद्भासयते सूर्यो न शशाङ्को न पावकः ।na tadbhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ
- 15.7Shri Krishnaममैवांशो जीवलोके जीवभूतः सनातनः ।mamaivāṁśo jīvaloke jīvabhūtaḥ sanātanaḥ
- 15.8Shri Krishnaशरीरं यदवाप्नोति यच्चाप्युत्क्रामतीश्वरः ।śarīraṁ yadavāpnoti yaccāpyutkrāmatīśvaraḥ
- 15.9Shri Krishnaश्रोत्रं चक्षुः स्पर्शनं च रसनं घ्राणमेव च ।śrotraṁ cakṣuḥ sparśanaṁ ca rasanaṁ ghrāṇameva ca
- 15.10Shri Krishnaउत्क्रामन्तं स्थितं वापि भुञ्जानं वा गुणान्वितम् ।utkrāmantaṁ sthitaṁ vāpi bhuñjānaṁ vā guṇānvitam
- 15.11Shri Krishnaयतन्तो योगिनश्चैनं पश्यन्त्यात्मन्यवस्थितम् ।yatanto yoginaścainaṁ paśyantyātmanyavasthitam
- 15.12Shri Krishnaयदादित्यगतं तेजो जगद्भासयतेऽखिलम् ।yadādityagataṁ tejo jagadbhāsayate’khilam
- 15.13Shri Krishnaगामाविश्य च भूतानि धारयाम्यहमोजसा ।gāmāviśya ca bhūtāni dhārayāmyahamojasā
- 15.14Shri Krishnaअहं वैश्वानरो भूत्वा प्राणिनां देहमाश्रितः ।ahaṁ vaiśvānaro bhūtvā prāṇināṁ dehamāśritaḥ
- 15.15Shri Krishnaसर्वस्य चाहं हृदि संनिविष्टो मत्तः स्मृतिर्ज्ञानमपोहनं च ।sarvasya cāhaṁ hṛdi saṁniviṣṭo mattaḥ smṛtirjñānamapohanaṁ ca
- 15.16Shri Krishnaद्वाविमौ पुरुषौ लोके क्षरश्चाक्षर एव च ।dvāvimau puruṣau loke kṣaraścākṣara eva ca
- 15.17Shri Krishnaउत्तमः पुरुषस्त्वन्यः परमात्मेत्युदाहृतः ।uttamaḥ puruṣastvanyaḥ paramātmetyudāhṛtaḥ
- 15.18Shri Krishnaयस्मात्क्षरमतीतोऽहमक्षरादपि चोत्तमः ।yasmātkṣaramatīto’hamakṣarādapi cottamaḥ
- 15.19Shri Krishnaयो मामेवमसम्मूढो जानाति पुरुषोत्तमम् ।yo māmevamasammūḍho jānāti puruṣottamam
- 15.20Shri Krishnaइति गुह्यतमं शास्त्रमिदमुक्तं मयानघ ।iti guhyatamaṁ śāstramidamuktaṁ mayānagha
- 16.1Shri Krishnaअभयं सत्त्वसंशुद्धिर्ज्ञानयोगव्यवस्थितिः ।abhayaṁ sattvasaṁśuddhirjñānayogavyavasthitiḥ
- 16.2Shri Krishnaअहिंसा सत्यमक्रोधस्त्यागः शान्तिरपैशुनम् ।ahiṁsā satyamakrodhastyāgaḥ śāntirapaiśunam
- 16.3Shri Krishnaतेजः क्षमा धृतिः शौचमद्रोहो नातिमानिता ।tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucamadroho nātimānitā
- 16.4Shri Krishnaदम्भो दर्पोऽभिमानश्च क्रोधः पारुष्यमेव च ।dambho darpo’bhimānaśca krodhaḥ pāruṣyameva ca
- 16.5Shri Krishnaदैवी सम्पद्विमोक्षाय निबन्धायासुरी मता ।daivī sampadvimokṣāya nibandhāyāsurī matā
- 16.6Shri Krishnaद्वौ भूतसर्गौ लोकेऽस्मिन्दैव आसुर एव च ।dvau bhūtasargau loke’smindaiva āsura eva ca
- 16.7Shri Krishnaप्रवृत्तिं च निवृत्तिं च जना न विदुरासुराः ।pravṛttiṁ ca nivṛttiṁ ca janā na vidurāsurāḥ
- 16.8Shri Krishnaअसत्यमप्रतिष्ठं ते जगदाहुरनीश्वरम् ।asatyamapratiṣṭhaṁ te jagadāhuranīśvaram
- 16.9Shri Krishnaएतां दृष्टिमवष्टभ्य नष्टात्मानोऽल्पबुद्धयः ।etāṁ dṛṣṭimavaṣṭabhya naṣṭātmāno’lpabuddhayaḥ
- 16.10Shri Krishnaकाममाश्रित्य दुष्पूरं दम्भमानमदान्विताः ।kāmamāśritya duṣpūraṁ dambhamānamadānvitāḥ
- 16.11Shri Krishnaचिन्तामपरिमेयां च प्रलयान्तामुपाश्रिताः ।cintāmaparimeyāṁ ca pralayāntāmupāśritāḥ
- 16.12Shri Krishnaआशापाशशतैर्बद्धाः कामक्रोधपरायणाः ।āśāpāśaśatairbaddhāḥ kāmakrodhaparāyaṇāḥ
- 16.13Shri Krishnaइदमद्य मया लब्धमिमं प्राप्स्ये मनोरथम् ।idamadya mayā labdhamimaṁ prāpsye manoratham
- 16.14Shri Krishnaअसौ मया हतः शत्रुर्हनिष्ये चापरानपि ।asau mayā hataḥ śatrurhaniṣye cāparānapi
- 16.15Shri Krishnaआढ्योऽभिजनवानस्मि कोऽन्योऽस्ति सदृशो मया ।āḍhyo’bhijanavānasmi ko’nyo’sti sadṛśo mayā
- 16.16Shri Krishnaअनेकचित्तविभ्रान्ता मोहजालसमावृताः ।anekacittavibhrāntā mohajālasamāvṛtāḥ
- 16.17Shri Krishnaआत्मसम्भाविताः स्तब्धा धनमानमदान्विताः ।ātmasambhāvitāḥ stabdhā dhanamānamadānvitāḥ
- 16.18Shri Krishnaअहङ्कारं बलं दर्पं कामं क्रोधं च संश्रिताः ।ahaṅkāraṁ balaṁ darpaṁ kāmaṁ krodhaṁ ca saṁśritāḥ
- 16.19Shri Krishnaतानहं द्विषतः क्रूरान्संसारेषु नराधमान् ।tānahaṁ dviṣataḥ krūrānsaṁsāreṣu narādhamān
- 16.20Shri Krishnaआसुरीं योनिमापन्ना मूढा जन्मनि जन्मनि ।āsurīṁ yonimāpannā mūḍhā janmani janmani
- 16.21Shri Krishnaत्रिविधं नरकस्येदं द्वारं नाशनमात्मनः ।trividhaṁ narakasyedaṁ dvāraṁ nāśanamātmanaḥ
- 16.22Shri Krishnaएतैर्विमुक्तः कौन्तेय तमोद्वारैस्त्रिभिर्नरः ।etairvimuktaḥ kaunteya tamodvāraistribhirnaraḥ
- 16.23Shri Krishnaयः शास्त्रविधिमुत्सृज्य वर्तते कामकारतः ।yaḥ śāstravidhimutsṛjya vartate kāmakārataḥ
- 16.24Shri Krishnaतस्माच्छास्त्रं प्रमाणं ते कार्याकार्यव्यवस्थितौ ।tasmācchāstraṁ pramāṇaṁ te kāryākāryavyavasthitau
- 17.1Arjunaये शास्त्रविधिमुत्सृज्य यजन्ते श्रद्धयान्विताः ।ye śāstravidhimutsṛjya yajante śraddhayānvitāḥ
- 17.2Shri Krishnaत्रिविधा भवति श्रद्धा देहिनां सा स्वभावजा ।trividhā bhavati śraddhā dehināṁ sā svabhāvajā
- 17.3Shri Krishnaसत्त्वानुरूपा सर्वस्य श्रद्धा भवति भारत ।sattvānurūpā sarvasya śraddhā bhavati bhārata
- 17.4Shri Krishnaयजन्ते सात्त्विका देवान्यक्षरक्षांसि राजसाः ।yajante sāttvikā devānyakṣarakṣāṁsi rājasāḥ
- 17.5Shri Krishnaअशास्त्रविहितं घोरं तप्यन्ते ये तपो जनाः ।aśāstravihitaṁ ghoraṁ tapyante ye tapo janāḥ
- 17.6Shri Krishnaकर्षयन्तः शरीरस्थं भूतग्राममचेतसः ।karṣayantaḥ śarīrasthaṁ bhūtagrāmamacetasaḥ
- 17.7Shri Krishnaआहारस्त्वपि सर्वस्य त्रिविधो भवति प्रियः ।āhārastvapi sarvasya trividho bhavati priyaḥ
- 17.8Shri Krishnaआयुःसत्त्वबलारोग्यसुखप्रीतिविवर्धनाः ।āyuḥsattvabalārogyasukhaprītivivardhanāḥ
- 17.9Shri Krishnaकट्वम्ललवणात्युष्णतीक्ष्णरूक्षविदाहिनः ।kaṭvamlalavaṇātyuṣṇatīkṣṇarūkṣavidāhinaḥ
- 17.10Shri Krishnaयातयामं गतरसं पूति पर्युषितं च यत् ।yātayāmaṁ gatarasaṁ pūti paryuṣitaṁ ca yat
- 17.11Shri Krishnaअफलाकाङ्क्षिभिर्यज्ञो विधिदृष्टो य इज्यते ।aphalākāṅkṣibhiryajño vidhidṛṣṭo ya ijyate
- 17.12Shri Krishnaअभिसन्धाय तु फलं दम्भार्थमपि चैव यत् ।abhisandhāya tu phalaṁ dambhārthamapi caiva yat
- 17.13Shri Krishnaविधिहीनमसृष्टान्नं मन्त्रहीनमदक्षिणम् ।vidhihīnamasṛṣṭānnaṁ mantrahīnamadakṣiṇam
- 17.14Shri Krishnaदेवद्विजगुरुप्राज्ञपूजनं शौचमार्जवम् ।devadvijaguruprājñapūjanaṁ śaucamārjavam
- 17.15Shri Krishnaअनुद्वेगकरं वाक्यं सत्यं प्रियहितं च यत् ।anudvegakaraṁ vākyaṁ satyaṁ priyahitaṁ ca yat
- 17.16Shri Krishnaमनः प्रसादः सौम्यत्वं मौनमात्मविनिग्रहः ।manaḥ prasādaḥ saumyatvaṁ maunamātmavinigrahaḥ
- 17.17Shri Krishnaश्रद्धया परया तप्तं तपस्तत्त्रिविधं नरैः ।śraddhayā parayā taptaṁ tapastattrividhaṁ naraiḥ
- 17.18Shri Krishnaसत्कारमानपूजार्थं तपो दम्भेन चैव यत् ।satkāramānapūjārthaṁ tapo dambhena caiva yat
- 17.19Shri Krishnaमूढग्राहेणात्मनो यत्पीडया क्रियते तपः ।mūḍhagrāheṇātmano yatpīḍayā kriyate tapaḥ
- 17.20Shri Krishnaदातव्यमिति यद्दानं दीयतेऽनुपकारिणे ।dātavyamiti yaddānaṁ dīyate’nupakāriṇe
- 17.21Shri Krishnaयत्तु प्रत्युपकारार्थं फलमुद्दिश्य वा पुनः ।yattu pratyupakārārthaṁ phalamuddiśya vā punaḥ
- 17.22Shri Krishnaअदेशकाले यद्दानमपात्रेभ्यश्च दीयते ।adeśakāle yaddānamapātrebhyaśca dīyate
- 17.23Shri Krishnaॐ तत्सदिति निर्देशो ब्रह्मणस्त्रिविधः स्मृतः ।ॐ tatsaditi nirdeśo brahmaṇastrividhaḥ smṛtaḥ
- 17.24Shri Krishnaतस्मादोमित्युदाहृत्य यज्ञदानतपःक्रियाः ।tasmādomityudāhṛtya yajñadānatapaḥkriyāḥ
- 17.25Shri Krishnaतदित्यनभिसन्धाय फलं यज्ञतपःक्रियाः ।tadityanabhisandhāya phalaṁ yajñatapaḥkriyāḥ
- 17.26Shri Krishnaसद्भावे साधुभावे च सदित्येतत्प्रयुज्यते ।sadbhāve sādhubhāve ca sadityetatprayujyate
- 17.27Shri Krishnaयज्ञे तपसि दाने च स्थितिः सदिति चोच्यते ।yajñe tapasi dāne ca sthitiḥ saditi cocyate
- 17.28Shri Krishnaअश्रद्धया हुतं दत्तं तपस्तप्तं कृतं च यत् ।aśraddhayā hutaṁ dattaṁ tapastaptaṁ kṛtaṁ ca yat
- 18.1Arjunaसंन्यासस्य महाबाहो तत्त्वमिच्छामि वेदितुम् ।saṁnyāsasya mahābāho tattvamicchāmi veditum
- 18.2Shri Krishnaकाम्यानां कर्मणां न्यासं संन्यासं कवयो विदुः ।kāmyānāṁ karmaṇāṁ nyāsaṁ saṁnyāsaṁ kavayo viduḥ
- 18.3Shri Krishnaत्याज्यं दोषवदित्येके कर्म प्राहुर्मनीषिणः ।tyājyaṁ doṣavadityeke karma prāhurmanīṣiṇaḥ
- 18.4Shri Krishnaनिश्चयं शृणु मे तत्र त्यागे भरतसत्तम ।niścayaṁ śṛṇu me tatra tyāge bharatasattama
- 18.5Shri Krishnaयज्ञदानतपःकर्म न त्याज्यं कार्यमेव तत् ।yajñadānatapaḥkarma na tyājyaṁ kāryameva tat
- 18.6Shri Krishnaएतान्यपि तु कर्माणि सङ्गं त्यक्त्वा फलानि च ।etānyapi tu karmāṇi saṅgaṁ tyaktvā phalāni ca
- 18.7Shri Krishnaनियतस्य तु संन्यासः कर्मणो नोपपद्यते ।niyatasya tu saṁnyāsaḥ karmaṇo nopapadyate
- 18.8Shri Krishnaदुःखमित्येव यत्कर्म कायक्लेशभयात्त्यजेत् ।duḥkhamityeva yatkarma kāyakleśabhayāttyajet
- 18.9Shri Krishnaकार्यमित्येव यत्कर्म नियतं क्रियतेऽर्जुन ।kāryamityeva yatkarma niyataṁ kriyate’rjuna
- 18.10Shri Krishnaन द्वेष्ट्यकुशलं कर्म कुशले नानुषज्जते ।na dveṣṭyakuśalaṁ karma kuśale nānuṣajjate
- 18.11Shri Krishnaन हि देहभृता शक्यं त्यक्तुं कर्माण्यशेषतः ।na hi dehabhṛtā śakyaṁ tyaktuṁ karmāṇyaśeṣataḥ
- 18.12Shri Krishnaअनिष्टमिष्टं मिश्रं च त्रिविधं कर्मणः फलम् ।aniṣṭamiṣṭaṁ miśraṁ ca trividhaṁ karmaṇaḥ phalam
- 18.13Shri Krishnaपञ्चैतानि महाबाहो कारणानि निबोध मे ।pañcaitāni mahābāho kāraṇāni nibodha me
- 18.14Shri Krishnaअधिष्ठानं तथा कर्ता करणं च पृथग्विधम् ।adhiṣṭhānaṁ tathā kartā karaṇaṁ ca pṛthagvidham
- 18.15Shri Krishnaशरीरवाङ्मनोभिर्यत्कर्म प्रारभते नरः ।śarīravāṅmanobhiryatkarma prārabhate naraḥ
- 18.16Shri Krishnaतत्रैवं सति कर्तारमात्मानं केवलं तु यः ।tatraivaṁ sati kartāramātmānaṁ kevalaṁ tu yaḥ
- 18.17Shri Krishnaयस्य नाहङ्कृतो भावो बुद्धिर्यस्य न लिप्यते ।yasya nāhaṅkṛto bhāvo buddhiryasya na lipyate
- 18.18Shri Krishnaज्ञानं ज्ञेयं परिज्ञाता त्रिविधा कर्मचोदना ।jñānaṁ jñeyaṁ parijñātā trividhā karmacodanā
- 18.19Shri Krishnaज्ञानं कर्म च कर्ता च त्रिधैव गुणभेदतः ।jñānaṁ karma ca kartā ca tridhaiva guṇabhedataḥ
- 18.20Shri Krishnaसर्वभूतेषु येनैकं भावमव्ययमीक्षते ।sarvabhūteṣu yenaikaṁ bhāvamavyayamīkṣate
- 18.21Shri Krishnaपृथक्त्वेन तु यज्ज्ञानं नानाभावान्पृथग्विधान् ।pṛthaktvena tu yajjñānaṁ nānābhāvānpṛthagvidhān
- 18.22Shri Krishnaयत्तु कृत्स्नवदेकस्मिन्कार्ये सक्तमहैतुकम् ।yattu kṛtsnavadekasminkārye saktamahaitukam
- 18.23Shri Krishnaनियतं सङ्गरहितमरागद्वेषतः कृतम् ।niyataṁ saṅgarahitamarāgadveṣataḥ kṛtam
- 18.24Shri Krishnaयत्तु कामेप्सुना कर्म साहङ्कारेण वा पुनः ।yattu kāmepsunā karma sāhaṅkāreṇa vā punaḥ
- 18.25Shri Krishnaअनुबन्धं क्षयं हिंसामनपेक्ष्य च पौरुषम् ।anubandhaṁ kṣayaṁ hiṁsāmanapekṣya ca pauruṣam
- 18.26Shri Krishnaमुक्तसङ्गोऽनहंवादी धृत्युत्साहसमन्वितः ।muktasaṅgo’nahaṁvādī dhṛtyutsāhasamanvitaḥ
- 18.27Shri Krishnaरागी कर्मफलप्रेप्सुर्लुब्धो हिंसात्मकोऽशुचिः ।rāgī karmaphalaprepsurlubdho hiṁsātmako’śuciḥ
- 18.28Shri Krishnaअयुक्तः प्राकृतः स्तब्धः शठो नैष्कृतिकोऽलसः ।ayuktaḥ prākṛtaḥ stabdhaḥ śaṭho naiṣkṛtiko’lasaḥ
- 18.29Shri Krishnaबुद्धेर्भेदं धृतेश्चैव गुणतस्त्रिविधं शृणु ।buddherbhedaṁ dhṛteścaiva guṇatastrividhaṁ śṛṇu
- 18.30Shri Krishnaप्रवृत्तिं च निवृत्तिं च कार्याकार्ये भयाभये ।pravṛttiṁ ca nivṛttiṁ ca kāryākārye bhayābhaye
- 18.31Shri Krishnaयया धर्ममधर्मं च कार्यं चाकार्यमेव च ।yayā dharmamadharmaṁ ca kāryaṁ cākāryameva ca
- 18.32Shri Krishnaअधर्मं धर्ममिति या मन्यते तमसावृता ।adharmaṁ dharmamiti yā manyate tamasāvṛtā
- 18.33Shri Krishnaधृत्या यया धारयते मनःप्राणेन्द्रियक्रियाः ।dhṛtyā yayā dhārayate manaḥprāṇendriyakriyāḥ
- 18.34Shri Krishnaयया तु धर्मकामार्थान्धृत्या धारयतेऽर्जुन ।yayā tu dharmakāmārthāndhṛtyā dhārayate’rjuna
- 18.35Shri Krishnaयया स्वप्नं भयं शोकं विषादं मदमेव च ।yayā svapnaṁ bhayaṁ śokaṁ viṣādaṁ madameva ca
- 18.36Shri Krishnaसुखं त्विदानीं त्रिविधं शृणु मे भरतर्षभ ।sukhaṁ tvidānīṁ trividhaṁ śṛṇu me bharatarṣabha
- 18.37Shri Krishnaयत्तदग्रे विषमिव परिणामेऽमृतोपमम् ।yattadagre viṣamiva pariṇāme’mṛtopamam
- 18.38Shri Krishnaविषयेन्द्रियसंयोगाद्यत्तदग्रेऽमृतोपमम् ।viṣayendriyasaṁyogādyattadagre’mṛtopamam
- 18.39Shri Krishnaयदग्रे चानुबन्धे च सुखं मोहनमात्मनः ।yadagre cānubandhe ca sukhaṁ mohanamātmanaḥ
- 18.40Shri Krishnaन तदस्ति पृथिव्यां वा दिवि देवेषु वा पुनः ।na tadasti pṛthivyāṁ vā divi deveṣu vā punaḥ
- 18.41Shri Krishnaब्राह्मणक्षत्रियविशां शूद्राणां च परन्तप ।brāhmaṇakṣatriyaviśāṁ śūdrāṇāṁ ca parantapa
- 18.42Shri Krishnaशमो दमस्तपः शौचं क्षान्तिरार्जवमेव च ।śamo damastapaḥ śaucaṁ kṣāntirārjavameva ca
- 18.43Shri Krishnaशौर्यं तेजो धृतिर्दाक्ष्यं युद्धे चाप्यपलायनम् ।śauryaṁ tejo dhṛtirdākṣyaṁ yuddhe cāpyapalāyanam
- 18.44Shri Krishnaकृषिगौरक्ष्यवाणिज्यं वैश्यकर्म स्वभावजम् ।kṛṣigaurakṣyavāṇijyaṁ vaiśyakarma svabhāvajam
- 18.45Shri Krishnaस्वे स्वे कर्मण्यभिरतः संसिद्धिं लभते नरः ।sve sve karmaṇyabhirataḥ saṁsiddhiṁ labhate naraḥ
- 18.46Shri Krishnaयतः प्रवृत्तिर्भूतानां येन सर्वमिदं ततम् ।yataḥ pravṛttirbhūtānāṁ yena sarvamidaṁ tatam
- 18.47Shri Krishnaश्रेयान्स्वधर्मो विगुणः परधर्मात्स्वनुष्ठितात् ।śreyānsvadharmo viguṇaḥ paradharmātsvanuṣṭhitāt
- 18.48Shri Krishnaसहजं कर्म कौन्तेय सदोषमपि न त्यजेत् ।sahajaṁ karma kaunteya sadoṣamapi na tyajet
- 18.49Shri Krishnaअसक्तबुद्धिः सर्वत्र जितात्मा विगतस्पृहः ।asaktabuddhiḥ sarvatra jitātmā vigataspṛhaḥ
- 18.50Shri Krishnaसिद्धिं प्राप्तो यथा ब्रह्म तथाप्नोति निबोध मे ।siddhiṁ prāpto yathā brahma tathāpnoti nibodha me
- 18.51Shri Krishnaबुद्ध्या विशुद्धया युक्तो धृत्यात्मानं नियम्य च ।buddhyā viśuddhayā yukto dhṛtyātmānaṁ niyamya ca
- 18.52Shri Krishnaविविक्तसेवी लघ्वाशी यतवाक्कायमानसः ।viviktasevī laghvāśī yatavākkāyamānasaḥ
- 18.53Shri Krishnaअहङ्कारं बलं दर्पं कामं क्रोधं परिग्रहम् ।ahaṅkāraṁ balaṁ darpaṁ kāmaṁ krodhaṁ parigraham
- 18.54Shri Krishnaब्रह्मभूतः प्रसन्नात्मा न शोचति न काङ्क्षति ।brahmabhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati
- 18.55Shri Krishnaभक्त्या मामभिजानाति यावान्यश्चास्मि तत्त्वतः ।bhaktyā māmabhijānāti yāvānyaścāsmi tattvataḥ
- 18.56Shri Krishnaसर्वकर्माण्यपि सदा कुर्वाणो मद्व्यपाश्रयः ।sarvakarmāṇyapi sadā kurvāṇo madvyapāśrayaḥ
- 18.57Shri Krishnaचेतसा सर्वकर्माणि मयि संन्यस्य मत्परः ।cetasā sarvakarmāṇi mayi saṁnyasya matparaḥ
- 18.58Shri Krishnaमच्चित्तः सर्वदुर्गाणि मत्प्रसादात्तरिष्यसि ।maccittaḥ sarvadurgāṇi matprasādāttariṣyasi
- 18.59Shri Krishnaयदहङ्कारमाश्रित्य न योत्स्य इति मन्यसे ।yadahaṅkāramāśritya na yotsya iti manyase
- 18.60Shri Krishnaस्वभावजेन कौन्तेय निबद्धः स्वेन कर्मणा ।svabhāvajena kaunteya nibaddhaḥ svena karmaṇā
- 18.61Shri Krishnaईश्वरः सर्वभूतानां हृद्देशेऽर्जुन तिष्ठति ।īśvaraḥ sarvabhūtānāṁ hṛddeśe’rjuna tiṣṭhati
- 18.62Shri Krishnaतमेव शरणं गच्छ सर्वभावेन भारत ।tameva śaraṇaṁ gaccha sarvabhāvena bhārata
- 18.63Shri Krishnaइति ते ज्ञानमाख्यातं गुह्याद्गुह्यतरं मया ।iti te jñānamākhyātaṁ guhyādguhyataraṁ mayā
- 18.64Shri Krishnaसर्वगुह्यतमं भूयः शृणु मे परमं वचः ।sarvaguhyatamaṁ bhūyaḥ śṛṇu me paramaṁ vacaḥ
- 18.65Shri Krishnaमन्मना भव मद्भक्तो मद्याजी मां नमस्कुरु ।manmanā bhava madbhakto madyājī māṁ namaskuru
- 18.66Shri Krishnaसर्वधर्मान्परित्यज्य मामेकं शरणं व्रज ।sarvadharmānparityajya māmekaṁ śaraṇaṁ vraja
- 18.67Shri Krishnaइदं ते नातपस्काय नाभक्ताय कदाचन ।idaṁ te nātapaskāya nābhaktāya kadācana
- 18.68Shri Krishnaय इदं परमं गुह्यं मद्भक्तेष्वभिधास्यति ।ya idaṁ paramaṁ guhyaṁ madbhakteṣvabhidhāsyati
- 18.69Shri Krishnaन च तस्मान्मनुष्येषु कश्चिन्मे प्रियकृत्तमः ।na ca tasmānmanuṣyeṣu kaścinme priyakṛttamaḥ
- 18.70Shri Krishnaअध्येष्यते च य इमं धर्म्यं संवादमावयोः ।adhyeṣyate ca ya imaṁ dharmyaṁ saṁvādamāvayoḥ
- 18.71Shri Krishnaश्रद्धावाननसूयश्च शृणुयादपि यो नरः ।śraddhāvānanasūyaśca śṛṇuyādapi yo naraḥ
- 18.72Shri Krishnaकच्चिदेतच्छ्रुतं पार्थ त्वयैकाग्रेण चेतसा ।kaccidetacchrutaṁ pārtha tvayaikāgreṇa cetasā
- 18.73Arjunaनष्टो मोहः स्मृतिर्लब्धा त्वत्प्रसादान्मयाच्युत ।naṣṭo mohaḥ smṛtirlabdhā tvatprasādānmayācyuta
- 18.74Sanjayaइत्यहं वासुदेवस्य पार्थस्य च महात्मनः ।ityahaṁ vāsudevasya pārthasya ca mahātmanaḥ
- 18.75Sanjayaव्यासप्रसादाच्छ्रुतवानेतद्गुह्यमहं परम् ।vyāsaprasādācchrutavānetadguhyamahaṁ param
- 18.76Sanjayaराजन्संस्मृत्य संस्मृत्य संवादमिममद्भुतम् ।rājansaṁsmṛtya saṁsmṛtya saṁvādamimamadbhutam
- 18.77Sanjayaतच्च संस्मृत्य संस्मृत्य रूपमत्यद्भुतं हरेः ।tacca saṁsmṛtya saṁsmṛtya rūpamatyadbhutaṁ hareḥ
- 18.78Sanjayaयत्र योगेश्वरः कृष्णो यत्र पार्थो धनुर्धरः ।yatra yogeśvaraḥ kṛṣṇo yatra pārtho dhanurdharaḥ
No verse matches that.
The whole text
Take the corpus with you.
All 700 verses — Devanagari, transliteration, and the Trust’s English and Hindi — are published as a single downloadable file, with who speaks each verse and which terms it uses. It is free to quote and free to build on, with attribution.
